Latvijā ēnu ekonomikas rādītājs ir pietuvojies Eiropas valstu vidējam. Kā tas izdevies? 67
Latvijas ēnu ekonomikas rādītājs ir pietuvojies Eiropas valstu vidējam rādītājam un pašlaik tas ir par 2,6 procentpunktiem lielāks, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā un saskaņošanai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā “Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam pasākumu izpildi”.
Ziņojumā sniegts plāna izpildes novērtējums, kura ietvaros plāna īstenošanā iesaistītas nozaru ministrijas sniedza savu viedokli par paveikto un veica izvērtējumu par īstenoto pasākumu efektivitāti un lietderību, informēja par ieguvumu valsts budžetam, kur tas ir iespējams, kā arī par ietekmi uz plāna mērķa sasniegšanu.
Plānā noteikto piecu rīcības virzienu ietvaros tika īstenoti 43 pasākumi, no kuriem lielāka daļa jeb 67% pasākumu ir izpildīti, un to FM ieskatā var vērtēt kā sekmīgu plāna izpildes rezultātu. Pārējo pasākumu izpilde tiks turpināta gan jaunā plāna ietvaros, gan vērtējot vidēja termiņa Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam sagatavošanas laikā, savukārt viens pasākums “Samazināt nelegālas izcelsmes degvielas apgrozījumu” ir zaudējis aktualitāti ģeopolitisko apstākļu dēļ.
Plāna īstenošanas periodā pieņemti vairāki normatīvo aktu grozījumi, tostarp likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuriem ir tieša ietekme uz ēnu ekonomikas ierobežošanu – noteikts, kas ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, lai liegtu publiskajos iepirkumos piedalīties nodokļu maksātājam, kuriem ir nodokļu parāds un nav iesniegtas nodokļu deklarācijas.
Tāpat likumā noteikts jauns tiesiskais risinājums labprātīgai nokavēto nodokļu maksājumu saistību izpildei jeb atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršana gadījumos, kad nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ilgstoši ir nelabvēlīgi ietekmējuši nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītās sekas.
Noteikts, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājumu turpmāk varēs saviem klientiem piedāvāt arī Latvijā licencētā maksājumu iestādē, vai Latvijā licencētā elektroniskās naudas iestādē, vai dalībvalstī licencēto šo iestāžu filiālē Latvijā.
FM ziņo, ka ir ieviesta automātiskā informācijas apmaiņa par digitālo platformu rīcībā esošo informāciju par ienākumiem, ko gūst pārdevēji, kuri, izmantojot digitālās platformas, sniedz noteikta veida pakalpojumus vai pārdod preces.
Tāpat plāna izpildes laikā optimizēti nodokļu kontroles un pārbaužu veidi, lai uzlabotu nodokļu kontroles un pārbaužu efektivitāti, noteikts pienākums Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodrošināt noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma publicēšanu. Reitings būs balstīts uz vienotiem iestādes riska analīzes sistēmas principiem, ļaus efektīvāk novērtēt darījuma partnera uzticamību un darījuma riskus.
Noteikts pienākums galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem sniegt informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem un attiecīgi būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma.
Tāpat noteikts pienākums būvkomersantam Elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā (EDLUS) reģistrēt un iesniegt Vienotajā elektroniskajā darba laika uzskaites datu bāzē (VEDLUDB) informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros, kā arī būvniecības ierosinātāja veiktos norēķinus, gan ar galveno būvdarbu veicēju, gan ar atsevišķiem būvdarbu veicējiem.
FM ziņojumā norāda, ka Austrijas profesora Fridriha Šneidera veiktā pētījuma dati liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē, kas izraisīja ekonomikas kritumu un bezdarba pieaugumu, ēnu ekonomikas īpatsvars 2020.gadā ir palielinājies visās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, veicinot vidējā radītāja palielinājumu. Latvijā ēnu ekonomikas kāpums bijis salīdzinoši zemāks nekā vidēji citās valstīs un, saskaņā ar Šneidera pētījuma datiem, mazākais starp Baltijas valstīm.
Vienlaikus FM uzsver, ka 2020.-2022.gadā Latvijā bija vērojama ēnu ekonomikas apjoma samazinājuma tendence – 2020.gadā – 20,9%, 2021.gadā – 20,2%, 2022.gadā -19,9%. Ēnu ekonomikas rādītājs 2022.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem.
Vienlaikus FM atzīmē, ka arī saskaņā ar “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2022.gadā” datiem ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022.gadā bija 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā 2021.gadā. 2022.gadā pārtikas un energoresursu cenu kāpums, inflācijas pieaugums, augstas būvniecības izmaksas un saspringta ģeopolitiskā situācija neveicināja krasu ēnu ekonomikas samazinājumu un pastāv risks, ka ēnu ekonomika tuvākajos gados var nemazināties.
Analizējot plānam noteikto rezultatīvo rādītāju – veicināt ēnu ekonomikas samazinājumu, tuvinot tās īpatsvaru Latvijā Eiropas valstu vidējām rādītājam – tika izmantoti Šneidera publicētie aktuālie pētījuma dati par ēnu ekonomikas īpatsvaru Eiropas valstīs. 2022.gadā 28 Eiropas Savienības (ES) valstu ēnu ekonomikas vidējais rādītājs ir sasniedzis 2017.gada līmeni – 2020.gadā – 17,9%, 2021.gadā – 17,4%, 2022.gadā – 17,3%.
FM ziņojumā norāda, ka Latvijas ēnu ekonomikas rādītājs ir pietuvojies Eiropas valstu vidējam rādītājam un pašlaik tas ir par 2,6 procentpunktiem lielāks. Vienlaikus FM atzīst, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vēl joprojām ir augsts salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Tādēļ tiks turpināta ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošana uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un labprātīgas nodokļu saistību izpildes veicināšanai, samazinot administratīvo slogu un veicinot nodokļu ieņēmumu palielinājumu valsts budžetā.
Ziņojumā teikts, ka 2023.gada 30.martā apstiprināts Ministru kabineta (MK) rīkojums “Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.-2025.gadam izstrādi”, kurā noteiktas ēnu ekonomikas mazināšanai trīs prioritārās nozares – būvniecība, veselības aizsardzība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.
Plāna pasākumu izstrādei izveidotas četras darba grupas. FM vadībā viena darba grupa horizontālo pasākumu virzienā izvērtēja un noteica pasākumus saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos, īpaši mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomā, un otra darba grupa – apzināja informācijas paplašināšanu un pieejamību valsts iestādēm un nodokļu maksātājiem, efektīvu datu apmaiņu starp valsts iestāžu reģistriem, kā arī informācijas iegūšanu no trešajām pusēm.
Ekonomikas ministrijas būvniecības nozares politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai darba grupā tika diskutēti tādi pasākumi kā ģenerālvienošanās aktualizēšana būvniecības nozarē, datu apmaiņas formāta pilnveidošana starp Būvniecības informācijas sistēmu un VID uzturētajām informācijas sistēmām, EDLUS ieviešanas sliekšņa pazemināšana un citi.
Veselības ministrijas veselības nozares politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai ēnu ekonomikas ierobežošanai darba grupā tika diskutēti tādi pasākumi kā skaistumkopšanas jomas sakārtošana, informācijas nodrošināšana veselības informācijas sistēmā, e-kvīts ieviešana, riska sistēmas ieviešana un citi.
Plāna pasākumiem noteikti izmērāmi rezultatīvie rādītāji, un šie pasākumi nedublēs citu institūciju attīstības plānošanas dokumentos iekļautos uzdevumus. Atbilstoši MK rīkojumā noteiktajam nozaru ministrijas sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem iesniedza FM priekšlikumus plāna projektam. FM 2023.gada 28.jūlijā iesniedza Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā izstrādāto “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam” projektu saskaņošanai ar nozaru ministrijām, sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī citām institūcijām.
