Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn samazinājies līdz 22,9% – iestājusies zināma “sajūtu līmeņa stabilitāte” 18
Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem – līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā – no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.
Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.
Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi – nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.
“Viens no izskaidrojumiem ēnu ekonomikas samazinājumam Latvijā 2023.gadā ir tas, ka patreiz ir iestājusies zināma “sajūtu līmeņa stabilitāte”. Proti, uzņēmumi, lielākoties, ir pieskaņojušies esošajai situācijai, kā arī jauni satricinājumi klāt nav nākuši. Jau iepriekš prognozējām, ka pie šādiem apstākļiem, ēnu ekonomikai valstī būtu jāmazinās par vismaz vienu procentpunktu. Samazinājums ir lielāks, un tas var būt saistīts arī ar publiskotajām aktivitātēm ēnu ekonomikas mazināšanai, piemēram, skaidras naudas aprites jomā,” teica Sauka.
Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2023.gadā bija “aplokšņu algas”, kas Latvijā veido 48,2% no kopējās ēnu ekonomikas, savukārt Igaunijā – 45,3%, bet Lietuvā – 35,5%.
Cita komponente “neuzrādītie ieņēmumi” Latvijā 2023.gadā veido 25,8% no kopējās ēnu ekonomikas, bet “neuzrādīto darbinieku” komponente – 26%. “Neuzrādītie darbinieki” Igaunijā 2023.gadā veido 32% no kopējās ēnu ekonomikas, bet “neuzrādītie ieņēmumi” – 22,7%. Savukārt Lietuvā “neuzrādītie ieņēmumi” 2023.gadā veido 34,5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet “neuzrādīto darbinieku” komponente bija 30%.
Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts jeb aplokšņu algas, 2023.gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 1,4 procentpunktiem un bija 23,6%. Neliels aplokšņu algu samazinājums 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, bija arī Igaunijā – no 16,8% līdz 16,5%. Savukārt Lietuvā aplokšņu algas 2023.gadā pieauga līdz 20,8%, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar 2022.gadu. Tādējādi, lai arī vairs nav vērojamas ļoti lielas atšķirības Baltijas valstu starpā, Latvijā aplokšņu algas joprojām ir lielākas nekā Lietuvā un Igaunijā, secināja Sauka.
Ienākumu jeb peļņas neuzrādīšanas jomā 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, bija vērojams samazinājums visās trijās Baltijas valstīs, bet lielākais kritums bija Latvijā, kur ienākumu neuzrādīšana samazinājās no 16,3% līdz 14,6% jeb par 1,7 procentpunktiem. Ienākumu neuzrādīšana Igaunijā 2023.gadā samazinājās līdz 9,5%, kamēr gadu iepriekš bija 11,1%, bet Lietuvā tā bija visaugstākā starp Baltijas valstīm – 19,6% pretstatā 19,7% 2022.gadā.
2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu visās trijās Baltijas valstīs bija vērojams pieaugums darbinieku neuzrādīšanā. Proti, Latvijā darbinieku neuzrādīšana 2023.gadā sasniedza 11,7%, uzrādot pieaugumu par 0,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022.gadu, Lietuvā – 15,4%, kas ir kāpums par vienu procentpunktu, bet Igaunijā – 10,7%, kas ir kāpums par 1,2 procentpunktiem.
Pētījuma rezultāti liecina, ka vispārējais kukuļdošanas līmenis jeb procents no ienākumiem, ko uzņēmumi maksā neoficiālos maksājumos, lai “nokārtotu lietas”, 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu Latvijā pieauga par 0,6 procentpunktiem, sasniedzot 10%.
Vispārēja kukuļdošanas līmeņa samazinājums par 2,3 procentpunktiem bija vērojams Lietuvā, kamēr Igaunijā kritums bija par 0,2 procentpunktiem, veidojot attiecīgi, 8,1% un 6,2%. Pētījuma rezultāti arī parāda, ka Lietuvā un Igaunijā 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu palielinājās vidējais procents no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, proti, no 6,6% līdz 7,9% Lietuvā un no 2,1% līdz 3,3% Igaunijā. Latvijā šajā komponentē bija vērojams samazinājums no 7,9% 2022.gadā līdz 7,5% 2023.gadā.
Augstākais ēnu ekonomikas līmenis 2023.gadā Latvijā bija vērojams Kurzemē (24,2%), seko Rīgas reģions (23,8%), Latgale (22,7%), Vidzeme (22,2%) un Zemgale (18%).
Starp nozarēm augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām bija būvniecības nozarē – 34,2%, kas ir samazinājums par 0,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022.gadu. Ēnu ekonomikas īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pagājušajā gadā bija 27%, kamēr 2022.gadā šis rādītājs bija 30,5%, pakalpojumu sektorā – 26,4% (2022.gadā – 28,6%), ražošanā – 18,9% (2022.gadā – 23,9%), bet vairumtirdzniecībā – 13% (2022.gadā – 20,5%).
Attiecībā uz attieksmi uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir relatīvi apmierināti ar ieņēmumu dienesta darbību. Pēc jaunākā pētījuma datiem, apmierinājums gan ir nedaudz augstāks Lietuvā un Igaunijā. Proti, skalā no viens līdz pieci, kur pieci nozīmē ļoti lielu apmierinātību, 2023.gadā apmierinātība ar ieņēmumu dienestu Latvijā sasniedz 3,47 (2022.gadā – 3,6), Lietuvā – 3,75 (2022.gadā – 3,61), bet Igaunijā – 3,76 (2022.gadā – 3,81).
Pētījuma rezultāti liecina, ka 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu visās Baltijas valstīs pasliktinājusies uzņēmēju apmierinātība ar valsts nodokļu politiku, proti, skalā no viens līdz pieci Latvijā apmierinātība ir samazinājusies no 2,76 2022.gadā līdz 2,6 2023.gadā, Lietuvā no 2,99 līdz 2,84 un Igaunijā no 3,13 līdz 3,58. Salīdzinoši strauji samazinoties uzņēmēju apmierinātībai ar nodokļu politiku, 2023.gadā Igaunijas uzņēmēju apmierinātība ar valsts nodokļu politiku pirmo reizi kopš 2020.gada ir zemāka nekā pārējās Baltijas valstīs.
Pērn samazinājusies arī uzņēmēju apmierinātība ar biznesa likumdošanas kvalitāti, proti, skalā no viens līdz pieci Latvijā tā ir nokritusies no 3,11 2022.gadā līdz 3,04 2023.gadā, bet Lietuvā – no 2,97 līdz 2,95, savukārt Igaunijā – no 3,44 līdz 3,2.
Apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem vērtējumā skalā no viens līdz pieci Latvijā 2023.gadā ir samazinājusies līdz 2,57 (2022.gadā – 2,89), Lietuvā – līdz 2,77 (2022.gadā – 2,86), bet Igaunijā – līdz 2,43 (2022.gadā – 2,7).
Sauka uzsvēra, ka ēnu ekonomikas mazināšana turpmākajos gados būs lielā mērā atkarīga no politiķu spējas ieviest ambiciozākus ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus. Piemēram, ir svarīgi, lai dažādu ministriju un to pakļautībā esošo iestāžu starpā tiktu nodrošināta labāka koordinācija, politiķi rādītu labu piemēru paši un ēnu mazināšanai tiktu pielietotas modernākas pieejas.
Tāpat Saukas ieskatā būtu jāuzlabo ne tikai pieķeršanas mehānismi par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet arī tas, lai nodokļu nemaksātāji saņemtu atbilstošus sodus.
“Vēl svarīgāk, un to esam jau uzsvēruši arī iepriekšējos gados – ir nepieciešams vairāk ieguldīt, lai veicinātu uzņēmēju vēlēšanos labprātīgi maksāt nodokļus, proti, celt nodokļu morāli. Atbilstoši mūsu aprēķiniem, nodokļu morāle Latvijā diemžēl neuzlabojas – tā ir mazliet augstāka nekā Lietuvā, bet zemāka nekā Igaunijā. Tas lielā mērā atspoguļojas arī ēnu ekonomikas apjoma rezultātos,” teica Sauka.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir Sauka un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām “aplokšņu” algām.
