Onkoloģijas centra ārste psiholoģe: vēlme pēc eitanāzijas bieži vien norāda uz nesakārtotu terapiju 6
Onkoloģijas centra ārste psiholoģe Maija Kārkliņa savukārt iestājas pret eitanāziju.
“Šobrīd noteikti nē, mēs neesam ne morāli, ne materiāli, ne juridiski uz to gatavi. Padomājiet paši – ja mēs tagad atļausim eitanāziju, ko tik mums neradīsies doma eitanizēt. Labāk fantāziju šajā jomā nedarbināt, es domāju,” sprieda Kārkliņa. Viņa ir pārliecināta, ka mūsdienu medicīnā teju 100% sāpju var noņemt. Turklāt, viņasprāt, nedziedināmi slimo aprūpe Latvijā ir augstā līmenī, jautājums tikai, vai visiem pieejama.
Tas, ka ik pa laikam kāds pacients nodaļā izsaka lūgumu mocības beigt ar eitanāzijas palīdzību, viņasprāt, ir tikai zināšanu trūkums un bailes.
“Parasti tas ir saistīts ar nesakārtotu terapiju, un pamatā tam ir sāpes. Ja cilvēkam sāp, ir domas par pašnāvību, ja cilvēku atsāpina, domas aiziet otrā, trešā, ceturtā plānā,” skaidroja Kārkliņa.
Pieprasījums pēc valsts apmaksātas paliatīvās aprūpes, kas nozīmē sāpju atvieglošanu, psiholoģisku un garīgu palīdzību, šobrīd krietni pārsniedz piedāvājumu. Visbiežāk ar vēzi mirstoša cilvēka aprūpi uzņemas tuvinieks mājas apstākļos.
