Latvijā dzīvojošie ārzemnieki aktīvi vakcinējas pret ērču encefalītu 0
Kamēr vietējie Latvijas iedzīvotāji vasaras nogalē pret ērču encefalītu vakcinējas kūtrāk, ārvalstnieki, kas Latvijā ierodas dzīvot vai strādāt, jau laikus iepazinušies ar informāciju par ērču encefalīta augsto izplatību Latvijā un vakcinēties dodas ļoti apzinīgi, liecina medicīnas centra „ARS” novērojumi. Latvijas iedzīvotājus vakcinēties pret ērču encefalītu joprojām dažkārt kavē aizspriedumi pret vakcināciju, maldi par to, ka pilsētās viņi no ērcēm ir pasargāti, kā arī finansiāli apsvērumi, stāsta „ARS” terapeite Lāsma Četverga.
Pacientu vidū Rīgā joprojām diezgan izplatīts mīts ir tas, ka, pilsētā dzīvojot, viņus šī bīstamā saslimšana neskars. „Inficētas ir ap 30% ērces, kas piesūkušās cilvēkiem, tāpēc domāt – mani tas neskars, ir aplami. Daudzi arī saka: es mežā neiešu, es ērci pamanīšu pirms tā piesūkusies, atbaidīšu ērces ar kaut kādiem pūšamiem līdzekļiem. Taču diemžēl ir gadījumi, kad cilvēks saslimis pēc pastaigas Rīgas parkā vai pat ticis pie ērces sabiedriskajā transportā, kur blakus sēž kaimiņš tikko no meža ar sēņu spainīti rokā,” stāsta L.Četverga.
Ērces kodumu neatceras, bet sekas smagas – smadzeņu iekaisums
Terapeite skaidro, ka ērču encefalīta pirmajai fāzei, kas izpaužas ar gripai vai vīrusa infekcijai līdzīgiem simptomiem, var sekot otrā – smagāka forma, kuras laikā var attīstīties smadzeņu apvalka iekaisums jeb meningīts. Ērču encefalīta saslimšanas pirmo fāzi var sajaukt ar parastu vīrusa infekciju vai nepamanīt vispār. „Manā praksē pavisam nesen bija gadījums, kad cilvēks ērces kodumu nebija pamanījis. Paciente atceras, ka pirms kāda laika dažas dienas viņai bija neliela temperatūra. Tam viņa nepievērsa lielu uzmanību. Diemžēl pēc kāda laika sākās tā sauktais encefalīta otrais vilnis ar galvassāpēm, reiboni, sliktu dūšu un augstu temperatūru. Bija iestājies meningīts. Tā sekas tagad ir darbaspēju zaudēšana uz ilgāku laiku, hroniskas galvassāpes un grūtības koncentrēties,” stāsta Četverga.
Lai cilvēks no ērču encefalīta būtu pasargāts, svarīgi ievērot vakcinācijas un revakcinācijas grafiku, taču daudzi pacienti to, kad pēdējo reizi vakcinējušies, nepatur prātā vai nozaudējuši vakcinācijas dokumentus. „Paradoksāli ir tas, ka mēs uztraucamies, cik daudz naudas mums ir kontā, kāda mums ir kleita vai bikses, bet diemžēl nezinām, kad esam vakcinējušies un kur vispār atrodama mūsu vakcinācijas pase. Ārstam šādos gadījumos jānodarbojas teju ar izmeklēšanu: jāsaprot, kur vakcinācija veikta un kad, vai arī jāveic ērču encefalīta antivielu tests, kas palīdz pieņemt lēmumu par tālāko vakcināciju,” saka L.Četverga.
Ārvalstnieki bieži vien ir apzinīgāki nekā vietējie
Ārstes novērojumi liecina, ka pēdējā laikā pacientu informētība par ērču encefalīta jautājumiem uzlabojas. Taču, kamēr vietējiem iedzīvotājiem par vakcinācijas jautājumiem ir jāatgādina un jāskaidro tās nozīmība, novērojumi liecina, ka Latvijā dzīvojošo un strādājošo ārvalstnieku vidū situācija ir labāka. „Ārzemnieki, kas atbraukuši uz Latviju, vakcinēties nāk visās sezonās. Viņi apzinās saslimšanas risku un ir gatavi rīkoties, lai to novērstu. Tas ir tikai loģiski: braucot uz kādu valsti, mēs taču interesējamies un ievācam informāciju par to, kas mums tur varētu draudēt. Piemēram, pirms ceļot uz eksotiskām valstīm sapotējamies pret dzelteno drudzi vai veicam malārijas profilaksi. Ar ērču encefalītu ir tieši tāpat. Ārvalstnieki vakcināciju veic šeit Latvijā, jo pie mums, ērču encefalīta epidēmijas zonā, šīs vakcīnas ir pieejamas,” viņa skaidro.
Paradokss: vakcinēties kavē finansiāli apsvērumi
Diemžēl ērču encefalīta vakcinācijas aptveri Latvijā joprojām negatīvi ietekmē finansiāli apsvērumi: „Finansiālais aspekts, domāju, ir viensno dominējošajiem. Nesen draugu lokā runājām par to, kurš ir vakcinējies pret ērču encefalītu. Daudzi nav vakcinējušies, taču bērni pret ērču encefalītu vakcinēti ir visiem. Domāju, ka tas ir indikators tam, ka vakcināciju ietekmē arī finanses, jo pirmos mēs iespēju robežās vienmēr cenšamies pasargāt bērnus. Skumji, ka cilvēki dažkārt neaizdomājas, cik viņiem pēc tam saslimšanas gadījumā izmaksās ārstēšanās, darba spēju zaudēšana vai pat paliekošas veselības sekas, tai skaitā invaliditāte.”
Terapeite uzsver, ka ērču encefalīta sekas paredzēt un prognozēt nav iespējams, tāpēc laimes spēle ar savu veselību nav tā vērta. „Mans ārsta pienākums pacientiem ir izstāstīt visas opcijas, taču piespiest kādu vakcinēties es nevaru. To, cik smagi ērču encefalīts jums izpaudīsies, vai jūs paliksiet tāds, kā tagad, vai arī turpmāk nāksies sadzīvot ar invaliditāti un citām smagām sekām, nevaru pateikt arī es kā ārsts. Jautājums ir, vai cilvēks ir gatavs uzņemties šo risku un neziņu par savu veselību. Šis lēmums cilvēkam ir jāpieņem pašam,” tā L.Četverga.
Speciālisti atkal un atkal atgādina, ka būtiskākais profilakses pasākums, lai sevi pasargātu no saslimšanas ar ērču encefalītu, ir vakcinācija. Pēdējos gados cilvēki Latvijā pret ērču encefalītu vakcinējas visa gada garumā, arī vasaras izskaņā un rudenī. Uzskats par to, ka vakcinācija pret ērču encefalītu iespējama tikai ziemā, ir maldīgs mīts, kas saglabājies vēl no padomju laikiem. Tolaik vakcinācijā izmantoja dzīvu, novājinātu ērču encefalīta vīrusu, un tas radīja papildu risku saslimšanai, ja īsi pēc vakcinācijas cilvēkam piesūcās inficēta ērce. Mūsdienu ērču encefalīta vakcīna satur nedzīvas ērču encefalīta daļiņas, kas slimību izraisīt nevar, tāpēc pret ērču encefalītu droši vakcinēties var visa gada garumā, arī ērču aktivitātes sezonā vasarā un rudenī.
