Latvijā dzīvo 70–80 brūnie lāči. Reģistrēts gadījums, kad lācis uzbrucis cilvēkam. Vai mežos sēņot un ogot ir droši? 74
Šobrīd pasaulē ir aptuveni 200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči izzuduši, tomēr pakāpeniski tie šajās teritorijās sāk atgriezties. Brūnais lācis bija izzudis arī no Latvijas teritorijas, tomēr mērķtiecīgu tā aizsardzības pasākumu rezultātā mūsu kaimiņvalstīs, lāču populācija stabili atjaunojas arī Latvijā.
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kg, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Gatavojoties ziemas sezonai, abu dzimumu indivīdu svars var palielināties par 20%. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku.
Pagājušajā gadā veiktajā lāču monitoringā apstiprinājies, ka Latvijā dzīvo 70 – 80 lāči, kas, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalsti Igauniju, kur šobrīd mitinās vairāk nekā 1000 lāču, ir gaužām maz.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Dr.biol.Jānis Ozoliņš portālam LA.LV skaidro: “Lāči Austrumlatvijā var būt jebkurā punktā. Jebkurā mežā. Ja jūs iedomājaties VIA Baltica Rīgas, Bauskas šoseju, tad no tās līnijas pa labi. Protams, gar Krievijas, Igaunijas robežu ir vairāk, bet būtībā visur. Ir novērojumi, ka lāči bijuši ļoti tuvu Ogrei, Rīgai, Ādažiem pēdējos gados.“
Par miega dziesmiņas galveno varoni lācīti ķepainīti ļaudis parasti atceras un sāk uztraukties, sākoties ogu un sēņu sezonai. Vai tiešām lācis, ja tas būs gadījies ceļā, metīsies virsū?
Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas Dabas tūrisma un izglītības eksperts Andris Soms uzsver:
Dzīvnieki ir ļoti uzmanīgi. Viņu maņas ir daudz saasinātākas, daudz jutīgākas nekā cilvēkiem. Viņi maksimāli cenšas izvairīties no satikšanās ar cilvēkiem. Ja jūs ejat mežā, vienmēr ir kāds troksnis. Jūs varat uzkāpt kādam zaram, sarunājaties ar savu līdzgaitnieku. To jau dzīvnieki dzird. Viņi paspēs aizmukt no tās vietas, paslēpties, lai mēs viņu kādu vispār varētu ieraudzīt.“
Dr.biol. Jānis Ozoliņš papildina: ”Lācis nav ieinteresēts cilvēkam uzbrukt. Tā situācija var nejauši dramatizēties, ja lāci pārsteidz kaut kur. Nevajadzētu bailīgi zagties pa mežu. Vajadzētu iet droši, sarunāties, tā, lai tas lācis zina, kur cilvēks atrodas. Kaut kāda speciāla uzvedība, lai lāci piesaistītu, tā ir saistīta nevis ar pašu ogu lasīšanu, bet ar līdzpaņemto azaidu, piemēram. Nevajag to atstāt uz celma, lācim pieejamā vietā. Viņš to saodīs, un tas viņu interesēs vairāk par ogām. Pārtiku, ja tāda ir, vajadzētu atstāt ieslēgtu mašīnā, vai uzkārt kaut kur koka zarā, vai tā, lai nesaistās ar cilvēku.“
Lai cik lāči būtu miermīlīgi, Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir bijis gadījums, kad ķepainis uzbrucis cilvēkam.
“Tas bija 2021. gada pavasarī, kad viens tiešām neveiksmīgs meža darbinieks, marta vidū, kad lācis vēl ir samiegojies un nav pametis savu migu, nostājās dažu metru attālumā no lāča migas un sāka tā kā baidīt, sist plaukstas, nezinādams, ka tur ir lācis. Protams, lācis jutās apdraudēts un tas bija tāds aizstāvēšanās uzbrukums, kas beidzās salīdzinoši veiksmīgi. Iekoda kājā tam meža darbiniekam. Tad bija vairāki gadījumi, kur bailēm lielas acis… bija varbūt licies, ka tas lācis uzbruks. Pie mednieku torņa vai vienam vīram, kas tur malciņu krāmējis mežā, lācis pieskrēja diezgan tuvu. Tur nebija uzbrukumu,“ stāsta Ozoliņš.
Ja nu tomēr, sēņojot un ogojot mežā esat sastapies ar lāci, dabas draugi iesaka tam netuvojies, nemēģināt dzīvnieku panākt vai aiztikt tā mazuļus. Iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas. Ja lācis klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, uzvesties klusu, kamēr dzīvnieks aiziet. Ja lācis cilvēku tomēr ir pamanījis un izrāda interesi, vajag atkāpies, negriežot lācim muguru un trokšņot.