Latvijā dronus ražo 14 uzņēmumi, taču lielākā daļa no tiem nav piemēroti militārām vajadzībām 53
Ukrainā jau divus gadu notiek karš, kurā viens svarīgākajiem ukraiņu aizsardzības ieročiem ir dažāda veidi droni. TV24 skaidroja, cik augstā līmenī dronu ražošana ir Latvijā, un kādas ir iespējas mūsu valsts bruņotajos spēkos izveidot dronu vienības.
Publiskajā telpā ir izskanējis, ka Latvijā šobrīd esot 14 uzņēmumi, kuri strādā pie dronu ražošanas, bet tikai divi no tiem ražo sertificētus dronus militārām vajadzībām. Biedrības “Drone force – Europe” valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks stāsta, ka patreiz valstī vēl nenotiek dronu ražošana lielā apjomā.
Lielākā daļa uzņēmumu ražo atsevišķus posmus droniem, piemēram, programmatūru vai detaļas. Ražot dronus sabiedrības vajadzībām neesot nepieciešams, šobrīd tie ir pieejami gandrīz visos veikalos.
Viesturs Silenieks, biedrības “Drone force – Europe” valdes priekšsēdētājs: “Kopumā jāliek uzsvars un kur ir trūkums tie ir militārie. Trūkums ne tikai dronu skaitā, bet arī viedās, gudrās tehnoloģijās, lai tie droni ir aprīkoti, lai viņi nav tik viegli noslāpējami.”
TV24 raidījums STOPkadri pārliecinājās, ka par dronu ražošanu interese Latvijā ir. Uzņēmumā “Teters” , kuru pastāv 3 cilvēki uzsākuši dronu un dažādu militāru iekārtu izstrādi. Peļņas vēl neesot, jo nav lielu pasūtījumu. Saražoti prototipi, tādi kā nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas komplekti, attālināti vadāma ieroču platforma un citi, kas ar Ziedot.lv palīdzību tika aizsūtīti un testēti Ukrainā. Šobrīd uzņēmums aktīvi strādā pie jūras un upju, kā arī lidojošo dronu testēšanas.
Jānis Ratkevičs, SIA “Teters” valdes loceklis: “Mēs esam pieteikušies dronu koalīcijas ietvaros, kā jau bija Aizsardzības ministrijas konkurss, ko aizsardzības ministrija plāno iepirkt priekš Ukrainas, veram arī priekš Latvijas bruņotājiem spēkiem. Visi risinājumi ir demonstrēti, viņi ir lietas kursā. Tālāk jautājums vai viņiem būs interese šādus izstrādājumus iepirkt.”
Viesturs Silenieks uzver, kas masveida dronu ražošana Latvijā nebūs, kamēr netiks attīstīti dronu testēšanas poligoni un uzsākta plaša bezpilota lidaparātu testēšana. Viņaprāt, piesaistot ārvalstu uzņēmējus, piemēram, poligonā “Sēlija” varot veicināt sadarbībās un tādējādi attīstīt dronu ražošanu. No dažām NATO valstīm ir izskanējis, ka tik labi juridiskie apstākļi kā Latvijā šim procesam patreiz nav nekur citur. Bāze mums esot laba, vienīgi jāiemācās to pareizi izmantot un jāsakārto birokrātiskās lietas.