Latvijā deviņos mēnešos saražoja par 11,2% mazāk elektroenerģijas 0
Latvijā šogad deviņos mēnešos saražoja 4519 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 11,2% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavotais jaunākais elektroenerģijas tirgus apskats.
Kurinām gāzi
No visas saražotās elektroenerģijas visvairāk jeb 2188 GWh saražotas termoelektrostacijās – Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS “Rīgas siltums”, SIA “Juglas jauda” un SIA “Fortum”. 2019.gada deviņos mēnešos termoelektrostacijās saražots par 15,6% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.
Vienlaikus Daugavas hidroelektrostacijās (HES) šogad deviņos mēnešos saražotas 1359 GWh elektroenerģijas, kas ir par 37% mazāk nekā gadu iepriekš, bet mazajās HES – 36 704 megavatstundas (MWh), kas ir samazinājums par 18,3%.
Koģenerācijā 2019.gada deviņos mēnešos saražota 290 468 MWh elektroenerģijas, kas ir par 11,6% mazāk nekā gadu iepriekš, ar biomasu saražotas 289 487 MWh elektroenerģijas, kas ir par 8,8% mazāk, bet ar biogāzi saražotas 245 814 MWh, kas ir par 5,7% mazāk nekā pērn deviņos mēnešos.
Vēja elektrostacijās šogad deviņos mēnešos saražotas 107 623 MWh elektroenerģijas, kas ir par 22,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt saules elektrostacijās saražotas 1443 MWh elektroenerģijas, kas ir par 22,6% vairāk nekā pirms gada.
“Augstsprieguma tīkla” sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats arī atklāj, ka elektroenerģijas patēriņš deviņos mēnešos Latvijā veidoja 5340 GWh, kas ir par 1,7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Baltijas valstis importē vairāk
No trešajām valstīm uz Baltiju importētās elektroenerģijas apmērs šogad deviņos mēnešos veidoja 3481 GWh, kas ir divas reiz vairāk nekā šajā periodā 2018.gadā. Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur “Nord Pool” Lietuvas tirdzniecības apgabalu.
Septembrī, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika saražots 97% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ir pieaugums par 29 procentpunktiem.
“Augstsprieguma tīkla” pārstāve Aija Ikstena norādīja, ka, ņemot vērā pieaugošo interesi par iespēju iesaistīties balansēšanas tirgū, operatīvi palienot vai samazinot ražošanas apmērus, jaunākajā apskatā ir iekļauta informācija ne tikai par balansēšanas elektroenerģijas cenām, bet arī tirgū veiktajiem darījumu apmēriem.
Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apmērs no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem septembrī vidēji veidoja 263 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 245 MW (regulēšanai uz atslodzi). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, solījumu apmērs palielinājās par 10% solījumiem uz noslodzi un par 3% solījumiem uz atslodzi. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apmērs septembrī sasniedza 30,64 GWh, kas ir par 1% vairāk nekā augustā.
Uzziņa:
“Augstsprieguma tīkls” ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. “Augstsprieguma tīkls” pieder valstij.
