Latvijā būvēs savu gāzes termināli 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koalīcijā panākta vienošanās, ka Latvijā būtu jāattīsta pašai savs sašķidrinātās dabasgāzes terminālis. Par to pēc varas partiju sēdes atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“JV”).
Divas iespējamās vietas
Ekonomikas ministrijai (EM) plānots uzticēt strādāt ar potenciālajiem investoriem, kā arī izvēlēties labāko vietu šāda termināļa būvniecībai. Šobrīd tiek minētas divas potenciālās termināļa attīstības vietas – Skultes un Rīgas osta, kuras apstiprināja arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Viņš atzina, ka EM jau ir sākusi sarunas ar vairākiem potenciālajiem sašķidrinātās dabasgāzes termināļa investoriem. Saskaņā ar komersantu prognozēm termināli Latvijā varētu uzbūvēt līdz 2023.–2024. gadam. Ministrs norādīja, ka valstij nevajadzētu finansiāli iesaistīties termināļa būvniecībā, to vajadzētu paveikt par investoru līdzekļiem. Tiek lēsts, ka projekta izmaksas varētu būt virs 100 miljoniem eiro.
“Šāds projekts kopā ar Inčukalna dabasgāzes krātuvi veidos unikālu gāzes apgādes sistēmu,” teica ministrs. EM vienlaikus būs jāturpina strādāt ar Igauniju un Somiju, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku termināļa, kas darbu uzsāks jau rudenī. Latvija no šī termināļa dabasgāzi varētu sākt saņemt gada beigās. Tāpat Latvija turpinās sadaroties ar Lietuvas Klaipēdas termināli.
No Krievijas gāzes atteiksies nākamgad
Ekonomikas ministrs informēja, ka no Krievijas dabasgāzes piegādēm plānots atteikties no nākamā gada 1. janvāra. Tādējādi Igaunijas Paldisku terminālis un Klaipēdas terminālis būs galvenie dabasgāzes piegādes ceļi līdz brīdim, kad Latvija būs izbūvējusi savu termināli.
Pagaidām Latvija iesaistīsies Paldisku termināļa projektā, jo tā ir vienīgā iespēja sākt sašķidrinātās gāzes piegādes jau šī gada rudenī. Igaunijas piedāvājums iesaistei projektā ir segt izmaksas proporcionāli gāzes lietojumam, kas Latvijai būtu apmēram trešdaļa, taču projektā vēl esot gana daudz precizējamu aspektu, tāpēc precīzas summas nosaukt vēl nevarot.
ASV meklēja sašķidrināto gāzi
Nesenās vizītes laikā ASV Latvijas puse ne vien runājusi par termināļa projektiem, bet arī meklējusi sašķidrinātās gāzes piegādāšanas ilgtermiņa partnerus “Latvenergo”. Seši uzņēmumi piedāvājuši sadarbību, un drīz tikšot parakstīti līgumi. Par iespējamo gāzes iegādes cenu J. Vitenbergs konkrētu skaitli nenosauca, sakot, ka precīzas vienošanās vēl ir laika jautājums, bet viņš cer, ka tā būšot konkurētspējīga esošajiem apstākļiem, kad visu energoresursu cenas aug.
“Latvenergo” jau veikusi apmēram divu teravatstundu (TWh) gāzes iegādi, izmantojot Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli. Gāze tiks piegādāta un iesūknēta Inčukalna gāzes krātuvē aprīlī un maijā. Cenas tiks fiksētas pēc tam, kad gāze tiks iesūknēta Inčukalna gāzes krātuvē.
Prognozē enerģētikas krīzi
Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai “Nasdaq Riga” pagājušajā nedēļā norādīja AS “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš atzina, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, “Latvijas gāzi” faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
“Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā ar zemāku gāzes cenu. “Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju,” viņš norāda.
Tāpat A. Kalvītis uz šo jautājumu aicināja skatīties no reģionāla principa, atzīmējot, ka Latvija viena pati vienotajā tirgus zonā nevar aizliegt gāzes tirgus importu, tas ir jāizdara arī Somijai un Igaunijai. “Pēc būtības tas ir starpvaldību jautājums, kur, trijiem tirgus dalībniekiem par to vienojoties, tiek pieņemts politisks lēmums. Šobrīd gan Somija, gan Igaunija arī ir ieņēmušas nogaidošu pozīciju un gaida Eiropas Komisijas lēmumu par turpmāko gāzes tirgus perspektīvu. Lēmuma pieņemšana kavējas. Acīmredzot, ievērojot jautājuma komplicēto raksturu, tam nepieciešams vairāk laika,” skaidroja Kalvītis.
