Pārtraukums ES fondu pieejamībā samazinājis valsts pasūtījumu skaitu 1
Nākamajos divos līdz trijos gados Latvijā būvniecības apjomi saruks, tādējādi kādai daļai nozarē strādājošo pat varētu būt jāmeklē cita nodarbošanās.
Tā kā būvniecībai ir svarīga loma tautsaimniecībā (pašlaik tā veido 6,5% no iekšzemes kopprodukta), apjomu samazinājums var samazināt iekšzemes kopprodukta apmēru, līdz ar to ieņēmumus valsts budžetā.
Maz valsts pasūtījumu
SEB bankas korporatīvo klientu konsultāciju vadītājs Deniss Podļeskis spriež, ka būvniecības apjomu samazinājuma iemesli ir niecīgais valsts pasūtījumu skaits, ko izraisījis pārtraukums Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamībā. Tādējādi pasūtījumus, kurā izmantota ES fondu nauda, varot izpildīt pāris lielākie Latvijas būvuzņēmumi.
“Vislielākās cerības būvnieki varētu saistīt ar trim vērienīgiem projektiem: Ziemeļu transporta koridoru, dzelzceļa elektrifikāciju, starptautiskās dzelzceļa līniju “Rail Baltica”,” saka SEB bankas pārstāvis, “bet tuvākajos gados to būvniecība, visticamāk, vēl nesāksies.” Viņaprāt, vislabākās izredzes izdzīvot būs tiem uzņēmumiem, kuri jau pievērsušies un arī turpmāk pievērsīsies eksportam. Jau pašlaik eksporta daļa sasniedz ap 20% no būvniecības nozares kopīgā apgrozījuma.
Tabulā redzams, ka lielākā būvēšanās izvērsta Rīgā, arī lielākie plānotie būvprojekti lielākoties ir tur. Citur valsts teritorijā tik vērienīga būvēšanās nenotiek un to pat neplāno.