“Latvija būtu Krimas vietā,” Šadurskis pārliecināts, ja nebūtu iestājušies NATO, 2008. gadā Krievija “izspēlētu savu avantūru” Baltijā 104
Rīgā norisinās NATO ārlietu ministru sanāksme – ko tas nozīmē Latvijai? Kādu signālu tas pauž?
“Es domāju, ka tas ir ļoti būtiski, ņemot vērā to, ka Latvija, Lietuva un Polija šobrīd ir skatupunktā vienai ļoti būtiskai hibrīdoperācijai, ko veic Baltkrievija un visticamāk viens džentelmenis Kremlī, kuram ir uzvarošs scenārijs jebkurā gadījumā, jo viņš jau neko nedara ar savām rokām, bet skatās, kas notiks,” TV2 raidījumā “Preses klubs” komentē Kārlis Šadurskis 13.Saeimas deputāts (JV), bijušais izglītības un zinātnes ministrs.
Tas, ka šī sanāksme notiek Latvijā, viņaprāt, ka ir ļoti svarīgi, lai parādītu NATO vienotību un solidaritāti ar mūsu reģionu.
Viņš atgādina, ka Baltija ir tuvu Ukrainai, kur ir ļoti sprādzienbīstama situācija Krievijas dēļ.
“Vēl pozitīvi vērtēju tos signālus, ko ir devis ASV valsts sekretārs, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, proti, es domāju, ka, ja mēs nebūtu savā laikā 2004. gadā iestājušies NATO, tad manas domas ir tādas, ka 2008. gadā Krievija savu avantūru būtu izspēlējusi nevis uz Gruziju, bet, iespējams, ka uz Baltiju. Tā kā NATO un Eiropas Savienība ir tās institūcijas, kas garantē mūsu drošību,” Šadurskis saka.
Jau ziņots, ka no 30. novembra līdz trešdienai, 1. decembrim, Rīgā notiek NATO ārlietu ministru sanāksme, kur līdzās aktuālo drošības izaicinājumu risināšanai tika pārrunāta sadarbība ar partneriem un Eiropas Savienību, kā arī sāktas diskusijas par alianses jauno stratēģisko koncepciju, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrija (ĀM).
Ministrija uzsver, ka kopš 2006.gadā Rīgā rīkotā NATO samita ir pagājuši 15 gadi, un šajā laikā drošības vide ir ievērojami mainījusies. Apdraudējums skar ne tikai alianses valstis, bet arī visu demokrātiskās vērtībās un likumā balstīto pasaules kārtību. Krievijas īstenotā Krimas militārā aneksija un agresija Ukrainas austrumos ir iedragājusi starptautiskās drošības arhitektūru, radot draudus eiroatlantiskajai drošībai.
Ķīnas pieaugošā ietekme ir sistemātisks izaicinājums noteikumos balstītajai starptautiskajai kārtībai. Aizvien spēcīgāk alianse saskaras ar kiberuzbrukumiem, hibrīdo apdraudējumu, iejaukšanos vēlēšanu procesos, ķīmiskajiem uzbrukumiem, masveida dezinformācijas kampaņām un jaunu, postošu tehnoloģiju ietekmi uz cilvēces drošību. Vienlaikus pie NATO ārējās robežas šobrīd tiek īstenots hibrīduzbrukums, kurā Lukašenko režīms savu politisko mērķu sasniegšanai izmanto trešo valstu pilsoņus.
“NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrāde ir viens no galvenajiem uzdevumiem līdz gaidāmajam Madrides samitam. Jaunajā koncepcijā ir jāsaglabā gan aizsardzības spējas kā NATO pamatuzdevums, gan transatlantiskā vienotība, kas ir būtisks priekšnosacījums jaunajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Tādējādi ceru, ka NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā būs pirmā šāda ministru līmeņa diskusija, kas dos būtiskus priekšlikumus jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādē,” iepriekš norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Alianse ir veiksmīgi spējusi pielāgoties mainīgajai drošības videi. Latvija augstu novērtē sabiedroto ieguldījumu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, kā arī NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs. Papildus esošajām politiskās un militārās atturēšanas un aizsardzības spējām ir jāatrod jauni risinājumi, par ko spriedīs NATO ārlietu ministru sanāksmes dalībnieki Rīgā, norāda ministrijā.
Globālā pandēmija ir nopietns izaicinājums kā Latvijā, tā pārējā pasaulē. Tomēr arī šajos sarežģītajos apstākļos ir svarīgi nodrošināt, ka NATO konsultāciju un lēmumu pieņemšanas process ir nepārtraukts, jo tas apliecina alianses rīcībspēju un uzticamību.
Par NATO ārlietu ministru sanāksmes rīkošanu Rīgā dalībvalstis vienojās krietni pirms Covid-19 pandēmijas, un pasākuma norise tiek plānota kopš 2019.gada. Latvijas sabiedrības un ārvalstu viesu veselība un drošība ir Latvijas kā uzņemošās valsts prioritāte. Pasākuma norise tiek plānota sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem un atbilstoši stingram Covid-19 drošības pasākumu protokolam, tai skaitā ļaujot sanāksmē piedalīties tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušas personām.
Ņemot vērā epidemioloģiskos apstākļus, tikusi ierobežota sanāksmes programma un delegāciju skaitliskais sastāvs, samazinot to līdz astoņiem cilvēkiem. Sanāksmes organizēšanā tiek nodrošināti NATO noteiktie drošības standarti. Pēc tikšanās Rīgā valstu pārstāvji dosies tālāk uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ministru sanāksmi Stokholmā, Zviedrijā.
Sanāksmes organizēšanā atbalstu ĀM sniedz valsts drošības iestādes, Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Militārā policija, Valsts policija, Pašvaldības policija, Rīgas dome, Veselības ministrija, SPKC, NMPD, VUGD. Kopumā pasākuma norisē iesaistīti vairāki simti dažādu iestāžu amatpersonu, kā arī liels skaits komersantu.
Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004.gada, un pievienošanās aliansei ir sniegusi iepriekš valsts vēsturē nebijušas drošības garantijas. NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācija Baltijas valstīs un Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas izvietošana Latvijā, kurā šobrīd piedalās desmit dalībvalstu, ir redzamākie NATO sniegtā atbalsta apliecinājumi.
Savukārt Latvija regulāri piedalās alianses bruņoto spēku mācībās ārvalstīs, kā arī militārās mācības tiek rīkotas Latvijas teritorijā. Tāpat Latvija kopā ar sabiedrotajiem un partneriem palīdz sekmēt mieru un drošību pasaulē, piedaloties NATO operācijās un misijās – šobrīd Irākā un Kosovā.
Ievērojot NATO saistības, kopš 2018.gada Latvija ir palielinājusi ieguldījumu nacionālajai aizsardzībai līdz 2% no iekšējā kopprodukta un mērķtiecīgi attīsta Nacionālos bruņotos spēkus un militārās un civilās spējas.
Kopš pievienošanās NATO Latvija ir uzņēmusies atbildību organizēt NATO pasākumus Rīgā, piemēram, NATO samitu 2006.gadā un Parlamentārās asamblejas sanāksmi 2010.gadā, kā arī vairākas darba līmeņa tikšanās.
2014.gadā Latvijā tika izveidots NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs ar mērķi stiprināt NATO dalībvalstu un sabiedroto stratēģiskās komunikācijas spējas, lai vairotu sabiedrības zināšanas par NATO un vienlaikus cīnītos pret nepatiesas informācijas izplatīšanu.
