Foto: Valsts policija

Latvijā būtiski aug eiro viltojumu skaits; naskākie viltotāji – itāļi 0

Eiro viltojumu statistikas līkne Latvijā sāka kāpt augšup jau no vasaras vidus, bet pēdējos trīs mēnešos viltojumu skaits būtiski palielinājies – patlaban mēnesī ekspertīzei tiek nosūtītas aptuveni 150 banknotes, šorīt ziņoja LNT raidījums “900 sekundes”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Līdz šim viltotājiem izdevies iepludināt apgrozībā apmēram 42 000 eiro. Populārākās viltotāju vidū ir 50 eiro banknotes – 11 mēnešos izplatīta 441 šī nomināla banknote, otras populārākās ir 20 eiro banknotes – izplatītas 274, bet trešajā vietā ir 100 eiro banknotes, raidījumā stāstīja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais inspektors Raitis Kalnačs. Viltoti divdesmitnieki gan eirozonā parādās arvien biežāk, jo drīzumā paredzēts laist apgrozībā jauna parauga 20 eiro banknotes un viltotāji steidz tukšot savas noliktavas.

Visvairāk viltojumu fiksēts Rīgā un Dobelē, bet līdz šim vēl neviens nav konstatēts Talsos, Balvos un Preiļos, ziņoja raidījums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl aizvien lielāko daļu – ap 80% – viltojumu izgatavo itāļi, viltotā nauda ieplūst arī no Lietuvas. Taču ar viltojumu kvalitāti Latvijas naudas eksperti nav pārsteigti vismaz piecus gadus – nepārspēts palicis bulgāru 200 eiro banknotes atdarinājums. Šādas banknotes joprojām parādās apgrozībā.

Lai gan viltotāji dod priekšroku eiro banknotēm, pašmāju amatnieki pēc līdzīga parauga kā savulaik divlatniekus centušies tirgū iepludināt arī pa kādai eiro monētai ar Mildas attēlu. Tomēr kvalitāte vai tieši tās neesamība ātri vien likusi manīt, ka monēta nav īsta. Līdzīgi ir ar importa viltojumiem – visbiežāk ar vācu ērgli.

“Ja skatās uz apmali, kur jābūt vācu ērglim, tad tur bieži vien ir vai nu “o” burts vai “w”, vai kāds sikspārnis drīzāk. Bet ērglis viltotājiem visai reti ir izdevies,” “900 sekundēm” stāstīja Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs stāstīja Andris Tauriņš.

Policija ir pārliecināta, ka nākamgad, Lietuvai pievienojoties eirozonai, būtiski pieaugs viltojumu skaits, bet Latvijas banka prognozē, ka tas nepārsniegs 2000 un lielākā daļa apgrozībā nonāks gada otrajā pusē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.