Latvija būtiski atpaliek no 2020. gada mērķu sasniegšanas. Vai sapnis par ekonomikas izrāvienu izsapņots? 5
Tas, ko valsts ir apņēmusies paveikt līdz 2020. gadam, ir aprakstīts Nacionālais attīstības plānā (NAP). Dokuments tika sagatavots Valda Dombrovska valdības laikā. Plāna autori to ir nosaukuši par “sabiedrisko līgumu” un valsts “biznesa plānu”.
Dokuments tapa toreizējā Pārresoru koordinācijas centra direktora Mārtiņa Krieviņa vadībā.
Saskaņā ar plānu 2020. gadā būs sasniegts ekonomikas izrāviens. Latvija būs pārtikusi, efektīva un konkurētspējīga valsts, kurā dzīvo izglītoti, veseli un laimīgi cilvēki. Plāna īstenošanas uzraugi šogad veic vidusposma izvērtēšanu, kā sokas ar šo mērķu sasniegšanu. Pirmie secinājumi gaidāmi rudenī.
Tikmēr, vērtējot galvenos kritērijus, kas raksturo valsts attīstību, jau tagad var prognozēt, ka plānā ierakstītais lielā mērā tā arī būs palicis neīstenots sapnis, ar atsevišķiem izņēmumiem.
Būtiskākais rādītājs, kas raksturo valsts turību, ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju. Taču tā izaugsme aizvadītajos pāris gados ir apstājusies. Tāpēc 2020. gadā, visticamāk, neizdosies sasniegt mērķi, lai IKP būtu 70% no Eiropas Savienības (ES) vidējā. Tas turklāt nemaz nav ambiciozs mērķis, jo Igaunijā un Lietuvā jau tagad tie ir 75%.
Tāpat arī teju nemainīgs saglabājies apstrādes rūpniecības apmērs. Latvija pagaidām nevar lepoties arī ar eksporta rādītājiem. Tāpēc arī šo NAP mērķu sasniegšana ir nopietni apdraudēta.
Līdzīga ir situācija ar dzimstību. Dzimušo skaits krietni atpaliek no plāna mērķiem. Un par “pilnīgu utopiju” nozares eksperti sauc apņemšanos, ka 2020. gadā neapmierinošā stāvoklī esošo valsts autoceļu garuma daļa būs samazinājusies par 50%.
Par spīti tam, ka virknē būtisku rādītāju, valsts ne tuvu nav tam, lai sasniegtu 2020. gada mērķus, valdības vadītājs stāsta, ka NAP neguļ noputējis dziļi atvilktnē.
Turpretī “LNT Ziņu Top 10” aptaujāto dažādu nozaru pārstāvju viedoklis ir gluži pretējs. Finanšu eksperts Ģirts Rungainis uzskata, ka šādi plānošanas dokumenti valdībai ir “tukša vieta”.
Ģirts Rungainis, “Prudentia” partneris: “Skatoties no malas, rodas iespaids, ka valdība nevadās no šiem dokumentiem praktiski nekādā veidā.”
Problēmas sakne, Rungaiņa vērtējumā, ir tā, ka pretēji tādām valstīm, kā Somija, Igaunija vai Lietuva, kas attīstās straujāk un kļūst bagātākas, Latvijā lēmumi netiek pieņemti, apsteidzot laiku.
Līdzīgs noskaņojums valda arī Pašvaldību savienībā, kur norāda, ka attīstības plāns un valdība dzīvo paralēlās pasaulēs. To, ka plāns nedarbojas, ir secinājuši arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).
Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs: “Īsā atbilde – noteikti nē. Faktiski tas ir tāds “Zaporožecs”, kuram mēs esam uzlikuši virsū “Mercedes” zīmi – ar domu, ka būs ekonomikas izrāviens. Tur satura nav, lai tas ekonomikas izrāviens patiešām realizētos dabā.”
Savukārt demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka valdības lēmumi, piemēram, lai mazinātu nabadzības riskam pakļauto ģimeņu skaitu, ir bijuši gan tādi, kas tuvina Nacionālā attīstības plāna mērķu sasniegšanu, gan attālina. Bažīgu viņu dara pieteiktā nodokļu reforma.
Demogrāfs kritiku velta arī valdības īstenotajai politikai, lai mazinātu cilvēku nepieciešamību doties ekonomiskajā trimdā. Ilmāra Meža ieskatā, nav reāli sasniegt 2020. gada mērķi, kas paredz, ka iebraukušo skaits pārsniegs emigrējušos.
Ilmārs Mežs, demogrāfs: “Ir nepieciešams darīt vairāk, jo šīs ģimenes, kas turpina aizbraukt, ja tās ir tikai 10 000 pēc tādām pieticīgām prognozēm, kas šogad aizbrauks, arī tas ir ārkārtīgi daudz. Un citās valstīs būtu ļoti liels satraukums. Mēs tā mierīgi izturamies [pret to], ka mēs būtībā noasiņojam.”
Tikmēr premjers, atzīstot, ka attīstības plānā “daži ir ļoti nereāli [sasniedzami] cipari”, ir apņēmības pilns no dokumenta pārņemt pozitīvo un gada nogalē sākt darbu pie nākamā septiņgades plāna rakstīšanas, kas stātos spēkā 2021. gadā.
Uzņēmēji to vērtē skeptiski. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš ir pārliecināts, ka vienīgais attaisnojums jauna šāda plāna rakstīšanai ir tas, ja valsts ir apņēmusies kļūt par plānu lielvalsti.
