Pirms gadiem sešiem vai katra Latvijas preses izdevuma slejās salidoja “biznesa eņģeļi”. Proti – jāievieš īpaša veida kapitāls, ko jauna uzņēmuma izveidošanā iegulda turīga privātpersona, saukta par “biznesa eņģeli”.


Lasītākie

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

Kokteilis

VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus

Lasīt citas ziņas

Šodien tik viegli nav atrodams ne kāds dāsnais “eņģelis”, ne ar viņa palīdzību kāds biznesa kalngalā uzstutēts censonis.

“Eņģelis” nav banka

Aktivitāte, izrādās, nebija pa kabatai valsts lēmējvarai, un tādēļ idejas īstenošana atlikta ar Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra sēdes lēmumu.

Ziema pašlaik nav uz ilgu laiku… Sinoptiķi atklājuši, kad atkal kļūs siltāks un sniegs nokusīs

Mājas

Vienkāršs triks, kā mandarīnus nomizot ātri un ērti, pat nesasmērējot rokas

Krimināls

Elektrība atņēmusi dzīvību – traktora vadītājs iet bojā, ar strēli aizskarot gaisvadu elektrolīniju

Tomēr pozitīvie piemēri ir gan. Latvijas Privāto investoru asociācijas lokā aktīvi esot ap 20, bet, pēc neoficiālām ziņām, citu biedrību sastāvā individuālie investori varētu būt no pussimta līdz pat simtam. Vien “eņģeļi” nevēlas publicitāti. Kāpēc? Tādēļ, ka jau pieredzēts – pēc atklātības sākas lavīnveida kustība, ar desmitiem e-pastu un telefona zvanu dienā ar tekstu: “Es vēlos sākt savu biznesu, man ir izcila ideja, bet nav naudas. Lūdzu, palīdziet!”

Laikā, kad ekonomiskā krīze nebija tik dziļa, investori tiešām uzradās. Tagad katrs uzrunātais ļoti skrupulozi izpēta piedāvātos projektus, aplēš nākotnes prognozes un palīdzību tomēr atsaka. Savu artavu šādā piesardzībā devusi arī sliktā slava, kas neizdošanās gadījumā ausīs nonāk ātrāk nekā labie piemēri. Kurš gan mēģinās riskēt, ja, lūk, tas “eņģelis” pazaudējis tūkstošiem latu, bet atbalstītais uzņēmējs pazudis, biznesu neuzsākot.

Biedrības “Līdere” un biedrības “Latvijas Privāto investoru asociācija” valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna, kura bija šīs “biznesa eņģeļu” kustības virzītāja un rosinātāja, tagad atzīst, ka privātie investori investē gan, tomēr Latvijā vēl nav izaugusi tāda nopietnu investoru paaudze:

“Domāju, mēs nevaram meklēt vainu, ja nav tik daudz investoru. Valsts tirgus ekonomikai ir tikai mazliet pāri 20 gadiem, un jāizaug veselai investoru paaudzei, lai sāktos tāda “biznesa eņģeļu” kustība, kāda ir ārvalstīs.”

Kāpēc Latvijā nav tā kā, piemēram, Amerikā, Lielbritānijā vai pat Lietuvā? “Pirmkārt, citās valstīs ir līdzfinansējumi privāto investoru investīcijām. Latvijā valdība no 2009. gada tādus nogrieza, jo uzskatīja, ka Latvijai nebija vajadzīgas investīcijas. Otrkārt, citās valstīs nav tāds ekonomikas kritums un nodokļu palielinājums kā Latvijā, un, treškārt, lai kļūtu par investoru, ir jābūt uzkrājumiem, kurus tad cilvēks var ieguldīt svešu biznesos,” skaidro “eņģeļu” kustības aizsācēja.

Ir vēl kāda problēma, kas traucē “biznesa eņģeļiem” izvērsties – vienkārši nav labu, sabiedrībai nozīmīgu ideju, kurās investēt. Ir atbalsta kārotāji desmitiem interneta veikalu atvēršanai, desmitiem sociālo tīklu veidotājiem un tamlīdzīgi, taču “eņģelis” nav ne banka, ne kredītu izsniedzējs, bet gan investors jau esošam uzņēmumam, kam vajag izrāvienu. Labai idejai ar iespēju sākt biznesu palīdzība meklējama citur, piemēram, ALTUM vai mikrokreditēšanas programmās.

“Eņģelis”grib būt līdzīpašnieks

Aiva Vīksna uzskata, ka, pirms izšķirties par investēšanu, “eņģelim” vajadzētu pastrādāt kopā ar atbal­stāmo uzņēmēju: “Tā mēs saprastu, kādas mums katram ir vērtības, attieksme un izpratne par biznesu. Ja jūtam, ka uzņēmējs ir nopietns spēlētājs, tad arī varam investēt. Ja viņš “eņģeli” izvēlējies tikai tādēļ, lai, piemēram, nolīdzinātu savas parādsaistības, ceļiem jāšķiras.” Līdzīgās domās ir arī zemnieks un uzņēmējs Ivars Ādamsons Smiltenē: “Es piekristu būt investors tikai ļoti labi pazīstamam cilvēkam vai tuvākās apkārtnes kaimiņam. Tādā gadījumā ir iespēja sekot, kur tiek izlietota nauda. Bet “eņģeļu” kustība, manuprāt, tik ātri neattīstīsies, jo vairākums šobrīd šķietami pārtikušo iespējamo investoru paši dzīvo ar kredītiem.”

Ņemot vērā, ka privātais investors riskē ar savu naudu, viņš var prasīt uzņēmuma kapitāldaļas (līdz pat 49%), jo ir personiski ieinteresēts biznesa veiksmes stiprināšanā, tāpēc vēlas līdzdarboties.

Vidējais investīciju apjoms parasti svārstās no 10  līdz 200 tūkstošiem latu. Savukārt vidējais termiņš, kādā investori sagaida ieguldīto līdzekļu atgūšanu ar peļņu, ir 2 līdz 5 gadi.