Latvijā bieži lūdz palīdzību pazudušu cilvēku meklēšanā. Vai bērni un pieaugušie, kas pazūd, patiesībā nav orgānu tirdzniecības upuri? 14
Latvijā bieži lūdz palīdzību pazudušu cilvēku meklēšanā. Vai bērni un pieaugušie, kas pazūd, nav orgānu tirdzniecības upuri?
Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Agnese Zīle TV24 raidījumā “Uz līnijas” atzīst, ka šāds pieņēmums izskan samērā bieži, taču Latvijā šādi gadījumi nav konstatēti.
Zīle gan norāda, ka piesardzīgiem jābūt, ja, piemēram, bērns aizbrauc uz kādu no Āzijas valstīm un pazūd, taču Latvijā šādu gadījumu nav bijis.
Jau vēstīts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 13. maijā uzsāka informatīvu kampaņu “Pamani cilvēku tirdzniecības draudus!”. Kampaņas mērķis ir Latvijā dzīvojošo Ukrainas civiliedzīvotāju vidū veicināt informētību par iespējamiem cilvēku tirdzniecības riskiem un preventīviem pasākumiem.
Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā patvērumu Latvijā meklējuši vairāk nekā 50 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju. 2023. gada sākumā veiktajā Centrālās statistikas pārvaldes novērtējumā redzams, ka 60 % Ukrainas valstspiederīgo, kuriem piešķirts pagaidu aizsardzības statuss Latvijā, šeit arī pastāvīgi dzīvoja.
Vairums no viņiem turpina dzīvot un strādāt Latvijā arī pašlaik. Zaudējot modrību, cilvēki var piekrist šaubīgiem darba piedāvājumiem, sievietes var tikt ievilinātas seksuālajā ekspluatācijā, un kopumā Ukrainas civiliedzīvotāju vidū var palielināties cilvēku tirdzniecības risks.
“Kampaņa ar dažādām aktivitātēm veicinās vispārēju informētību par cilvēku tirdzniecības riskiem Latvijā dzīvojošo Ukrainas civiliedzīvotāju vidū. Tā sniegs praktiskus ieteikumus, lai palīdzētu cilvēkiem sevi pasargāt, un informēs gan par to, kur vērsties pēc palīdzības, gan arī par citām atbalsta iespējām. Kampaņa ir vērsta uz cilvēku aizsardzību un kopēju cīņu pret cilvēku tirdzniecību, radot uzticību un solidaritāti,” saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze.
Pagājušā gada aplēses liecina, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs pagaidu aizsardzība piešķirta kopā ap 4 miljoniem Ukrainas civiliedzīvotāju. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2024. gada sākumā Latvijā kā darba ņēmēji bija reģistrēti 8,7 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo. No tiem 38,7 % strādā t.s. vienkāršajās profesijās kā biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, virtuves strādnieki, preču izvietotāji u. tml., 16,1 % ir kvalificēti strādnieki un amatnieki, 14,8 % – pakalpojumu jomas un tirdzniecības darbinieki, 12,7 % – vecākie speciālisti un speciālisti, bet 0,9 % – vadītāji.
“Ja Ukrainas civiliedzīvotāji nepārzina vietējos likumus vai trūkst atbalsta no vietējās kopienas, pieaug riski nokļūt cilvēku tirdzniecībā. Ukrainas valsts piederīgie ir pakļauti dažādām cilvēku tirdzniecības formām, tādēļ svarīgi saglabāt modrību dažādās nozarēs un nodrošināt savlaicīgu informācijas apmaiņu risku mazināšanai,” saka Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
2022. gadā Latvijā identificēti 26 cilvēku tirdzniecības upuri. Identificēto upuru skaits bija uz pusi mazāks nekā 2021. gadā, kad cieta 61 cilvēks. No 26 identificētajiem upuriem 25 bija pilngadīgi, bet viena persona – nepilngadīga. Lielākā daļa upuru bija Latvijas valstspiederīgie – kopā 22 no 26 identificētajiem upuriem. Vēl divi identificētie upuri bija Baltkrievijas pilsoņi, divi – Moldovas pilsoņi. Visi identificētie trešo valstu pilsoņi bija pakļauti darbaspēka ekspluatācijai.
