Ulmanim pārmet, ka krīzi nepārlaida uz Roņu salas 4
Galu galā Roņu salas, tāpat kā Lauru kolonijas jautājumu izņēma no Latvijas–Igaunijas robežkomisijas kompetences un nodeva valdību pārziņā. Nacionāli noskaņotajā “Latvijas Sargā” tobrīd varēja lasīt pārmetumus, ka Kārļa Ulmaņa pagaidu valdībai 1919. gadā vajadzējis nevis “garlaikoties” uz “Saratova” Liepājas reidā, bet gan kuģot uz Roņu salu un pārlaist krīzi tur – tas būtu bijis daudz prātīgāk, tad nevienam vairs nerastos jautājumi par salas piederību.
1922. gada beigās salā jau bija Tallinas iecelts bākas uzraugs un salas komendants – kāds armijas leitnants. Igaunijas vēstnieks Rīgā Jūliuss Seljamā gan noliedza gatavošanos salu militarizēt, lai kontrolētu Rīgas līci.
1923.gada maijā roņsaliešiem bija tas gods pirmo reizi piedalīties Igaunijas parlamenta Rīgikogu vēlēšanās. Balsstiesīgs bija 71 vīrs un 73 sievas. Viņi nobalsoja par “zviedru listi”, kas balotējās Sāmsalā un citās saliņās. Jūnija beigās uz Roņu salu kuģī “Regīna” izbrauca Latvijas valdības pārstāvju un Rīgā akreditēto ārvalstu diplomātu delegācija. Ko tā tur darīja, ziņots netika, taču interesanti, ka vasaras beigās aeroplānā uz salu atlidojis Igaunijas iekšlietu ministrs, lai pārbaudītu baumas, ka notiekot kāda aģitācija pret Roņu salas pievienošanos Igaunijai.
