Latvijā bez darba šobrīd 80 tūkstoši iedzīvotāju 1
Bezdarba līmenis Latvijā ir 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pēdējo ceturksni. Salīdzinot ar iepriekšējo šādu pašu laika posmu, bezdarba līmenis ir palielinājies.
Bez darba šobrīd ir 80 tūkstoši vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 11,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,3 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis ir 6,8%, bet Lietuvā – 7,2%.
Ilgstošie bezdarbnieki
Šā gada 1. ceturksnī par 3,3 procentpunktiem palielinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars – no 38,4% 2017. gada 1. ceturksnī līdz 41,7% šogad 1. ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 2,2 tūkstošiem un 2018. gada 1. ceturksnī tas bija 32,8 tūkstoši.
Jauniešu bezdarbs
Jauniešu bezdarba līmenis šobrīd ir 14,7 %, kas ir par 2,6 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un 1,8 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gada 4. ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 2,3 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni – par 1,1 tūkstoti.
2018. gada 1. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 9,5 tūkstoši jeb 11,8 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā samazinājies par 1,1 procentpunktu, bet, salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni, – par 1,5 procentpunktiem.
2018. gada 1. ceturksnī 37,1 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,9 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2018. gada 1. ceturksnī 30,8% jeb 435,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 1,4 tūkstošiem jeb 0,3 %, bet gada laikā samazinājies par 22,6 tūkstošiem jeb 4,9 %.
2018. gada 1. ceturksnī 13,3 tūkstoši jeb 3,1% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam 2017. gada 1. ceturksnī šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 4,4 %, bet 2017. gada 4. ceturksnī – 3,7 %.
Strādā 63,5%
2018. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 15,5 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 4,2 tūkstošiem.
2018. gada 1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,1 stundu mazāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī.
Gada laikā darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 34,9 % (kritums par 7,0 procentpunktiem). Minimālo algu vai mazāk saņēma 162,7 tūkstoši jeb 20,5 % darbinieku, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī.
Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450 līdz 700 eiro, gada laikā palielinājās par 2,1 procentpunktu (2018. gada 1. ceturksnī – 33,7 %). Savukārt darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa bija no 700,01 līdz 1400 eiro, pieauga par 4,4 procentpunktiem (2018. gada 1. ceturksnī – 22,6 %).
Pieaugums vērojams arī lielo algu saņēmēju vidū (1400 eiro un vairāk) – šo personu īpatsvars audzis par 0,5 procentpunktiem gada laikā.
2018. gada 1. ceturksnī 1,6 % darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,9 % darba samaksas lielumu CSP aptaujā nenorādīja.
