Latvijā bēgļu kvotas nedarbosies 16
Nākamnedēļ koalīcijas padomē gaidāma diskusija par bēgļu kvotu jautājumu. Aptaujātie partiju pārstāvji ir vienisprātis, ka nemitīgās Ziemeļāfrikas bēgļu plūsmas apstākļos Latvijai jābūt solidārai ar Dienvideiropas valstīm. Tomēr deputātu domas dalās jautājumā, kā šo solidaritāti izrādīt – tikai sniedzot atbalstu Dienvideiropai vai uzņemot arī kādu daļu afrikāņu bēgļu.
Saeimas Ārlietu komisija nākamnedēļ iecerējusi uzklausīt Ārlietu ministrijas pārstāvjus par aktuālo situāciju un Latvijas iespējām palīdzēt. “Vēlamies precizēt, kādas ir būtiskākās problēmas un kāds ir ministrijas redzējums par Latvijas iesaistīšanos to risināšanā,” paskaidroja komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (“Vienotība”). Vienlaikus gan viņš norādīja, ka Latvijai nav ne infrastruktūras, ne finanšu, ne spējas fiziski uzņemt lielu bēgļu skaitu. Tādēļ solidaritāti drīzāk varētu paust, sniedzot tehnisku palīdzību Dienvideiropas valstīm, nevis izmitinot pie sevis nelegālos imigrantus.
Kārlis Seržants (ZZS) solidaritāti bēgļu jautājumā salīdzina ar Latvijas militāro misiju Afganistānā: “Mūsu nepilni 200 karavīri tur valstij dārgi izmaksāja un nebija izšķirošs spēks militāri stratēģiskā nozīmē. Taču tas parādīja partneriem NATO, ka esam uzticams sabiedrotais. Līdzīgu solidaritāti mums vajadzētu demonstrēt arī ES, uzņemoties kādu bēgļu kvotu, bet ne lielu! Vairākus tūkstošus mēs nemaz nevarētu izmitināt, jo nav nepieciešamās infrastruktūras.”
Aizvadītajā koalīcijas sēdē bēgļu jautājumu pacēla Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji. “Ārlietu ministrs šobrīd noliedz, ka starp ES dalībvalstīm tiktu spriests jautājums par bēgļu kvotu iedalīšanu. Tam es kategoriski nevaru piekrist. Ministrs vienkārši cenšas izvairīties no konkrētu atbilžu sniegšanas. Nesen piedalījos Baltijas un ziemeļvalstu ārlietu komisiju vadītāju sanāksmē Norvēģijā, kur tika spriests arī par nelegālajiem imigrantiem un tādas ietekmīgas valstis kā Zviedrija, Dānija, Nīderlande, kas ir arī iecienīts imigrantu galamērķis, runāja tieši par kvotām,” uzskata deputāts Rihards Kols (NA), kurš par kvotām brīdināja jau janvārī notikušajās Saeimas ārpolitikas debatēs. Kols un citi nacionāļu pārstāvji ir vienisprātis, ka Latvija savu imigrantu kvotu jau sen izpildījusi un pat krietni pārsniegusi, izmitinot pie sevis padomju laikā iebraukušos.
[wrapintext][/wrapintext]
Vislabvēlīgāk noskaņots pret bēgļu uzņemšanu bija opozīcijas pārstāvis Boriss Cilevičs (“Saskaņa”). “Uzņemt bēgļus ir mūsu humānais pienākums, ko uzņēmāmies, ratificējot Ženēvas konvenciju. Turklāt ilgtermiņa perspektīvā bēgļu uzņemšana atmaksājas. Ar pirmās paaudzes integrāciju vienmēr ir lielas problēmas, bet otrās paaudzes bēgļi var ļoti veiksmīgi integrēties un palīdzēt risināt demogrāfijas problēmas. Mēs visu laiku sūdzamies, ka zaudējam cilvēkus, bet paši dzemdēt negribam, imigrantus ielaist negribam, bēgļus uzņemt negribam. Kas tad strādās un maksās nodokļus?” retoriski jautāja Cilevičs.
Vēl citi deputāti sprieda – ja reiz ārvalstu bēgļi jāuzņem, tad Latvijai drīzāk vajadzētu dot patvērumu kara plosītās Ukrainas pilsoņiem, nevis afrikāņiem. Tautas kalpi arī prognozēja, ka kvotas Latvijā gluži vienkārši nedarbosies. Pat ja formāli mūsu valstij būs pienākums uzņemt noteiktu skaitu ārvalstu bēgļu, viņi pie pirmās iespējas dosies uz tām ES valstīm, kur ir lielāki pabalsti, kur jau apmetušies viņu ģimenes locekļi vai tautieši, kur iespēja lietot savu valodu un baudīt maigāku klimatu. Šo prognozi apstiprina arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieredze. Kopš 1998. gada Latvijā bēgļa statuss piešķirts 65 imigrantiem, bet lielākā daļa no viņiem uzreiz pēc statusa un uzturēšanās atļaujas saņemšanas devusies uz citām Eiropas valstīm.
Lai koalīcijai būtu vieglāk vienoties par kopēju viedokli, Iekšlietu ministrijai uz nākamo koalīcijas padomes sēdi uzdots sagatavot ziņojumu par šo jautājumu. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) ziņu aģentūrā LETA komentējis, ka bēgļu jautājumā Eiropā joprojām darbojas brīvprātības princips. Tomēr Latvijai esot jāparāda arī sava pozīcija un jāiesaistās bēgļu jautājuma risināšanā. “Saasinoties karadarbībai Austrumukrainā, ir iespējama pietiekami liela bēgļu plūsma no Ukrainas. Un tad Latvijai būs nepieciešama palīdzība no Eiropas Savienības,” skaidroja ministrs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka līdztekus bēgļu uzņemšanai ir arī citi mehānismi, kā Latvija var iesaistīties jautājuma risināšanā, piemēram, piedāvājot savu materiāltehnisko palīdzību vai speciālistu atbalstu.
Kā ziņots, Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis rezolūciju, kurā cita starpā tiek aicināts dalībvalstīm ieviest saistošas ieceļojušo patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas. Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers EP debatēs pavēstīja, ka komisija ierosinās visā ES noteikt bēgļu kvotas.
