– Jūs domājat, ka Latvijas aizsardzībai risinājums būtu obligātā militārā dienesta atjaunošana? 11
– Jā, tas nāktu jums par labu. Uz papīra armija būtu lielāka (pašlaik Latvijas NBS ir 4500 profesionālā dienesta karavīru un ap 8000 zemessargu, bet armijas rezervē ir 6800 karavīru). Ja jums nav iesaukuma karavīru, tad liela daļa ienākumu aiziet militārpersonu algām, piemēram, Grieķijā 60 procenti no militārā budžeta aiziet algām un pensijām. Ja Latvijā tiktu atjaunots obligātais militārais dienests, tas pastiprinātu nacionālas valsts ideju. Turklāt lielāki NBS palīdzētu atturēt Krieviju no agresijas. Jums ir pusmiljons krievu, un šis būtu līdzeklis, kā veicināt viņu lojalitāti, jo jūs piedāvātu viņiem rīcības programmu. Protams, iesaukuma karavīri būtu jāatbalsta arī finansiāli, kā arī jāsniedz dažādi citi atvieglojumi.
– Kas jums sakāms par domnīcas “Rand Corporation” kara spēli, kurā secināts, ka Krievijas agresijas gadījumā Baltijas valstu galvaspilsētas kristu iebrucēja rokās 36 stundu laikā?
– Kara spēles rezultāts parāda problēmu. Latvija Baltijā ir vājākais punkts tās militāro struktūru vājuma dēļ. Šajā reģionā vienmēr agresijas gadījumā tikšķēs pulkstenis, līdz ieradīsies sabiedrotie. Tas ir jāsaprot. Kaļiņingradas apgabalā Krievija ir izvietojusi savas “S–400” raķetes. Ja sāksies agresija, sabiedrotie mēģinās ielidot Baltijas gaisa telpā ar savu atbalstu. Tomēr jāatceras, ka krieviem arī uz kuģiem un zemūdenēm ir raķetes, lai traucētu sabiedroto atbalstam. Latvijai būs grūti sevi aizsargāt, ja šeit Krievija sāks īstenot agresiju. Cita lieta ir tā saucamais Suvalku pārrāvums (Lietuvas un Polijas robeža). Ja Krievija to saņem ciet, jūs tiekat nošķirti no Polijas. Tad viss ir beidzies. Lai ASV 87 gaisa desanta vienība būtu pie jums, Baltijas valstīm ir jāspēj noturēt sevi 72 stundas. Turklāt viņi šeit nenāks ar nopietniem ieročiem, tas jums pašiem jānodrošina. Jums jāparūpējas, lai tiktu attīstīti nopietni tanku spēki. Krievijas īstenotajās mācībās “Zapad 2013” tika simulēta Suvalku pārrāvuma sagrābšana ar 85 000 Krievijas karavīru dalību – tas ir tikpat, cik Baltijas valstu un Somijas armijas skaitot kopā. ASV jau veic sarunas ar Zviedriju par iespējām uz kādas no tās salām izvietot bāzi. Problēma rastos arī, ja Krievija savus spēkus izsēdina uz kādu no Igaunijas salām, kuras pašlaik ir neaizsargātas. Uz tām Krievija var izvietot savas raķetes, un mūsu iespējas kaut ko darīt kļūst sarežģītākas. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, jo Krievija parasti izceļas ar provokācijām pirms NATO samitiem. Piemēram, pagājušogad tā nolaupīja Igaunijas drošības iestādes “KaPo” darbinieku Estonu Kohveru. Ir skaidrs, ka Putins kaut ko darīs. Būtu muļķīgi uzskatīt, ka šis gads būs izņēmums, paskatoties uz agresiju Austrumukrainā un Sīrijas kampaņu. Es Baltijas valstu vietā sāktu sastādīt sarakstus ar desmit ticamākajām provokācijām, kuras Krievija varētu gatavot. Viņš var provocēt darbības pie Baltijas austrumu robežas, uz kuras pat nav uzstādīts apjomīgs žogs. Daži no jūsu resursiem pašlaik neatrodas īstajā vietā, tie jāpārvieto vairāk uz austrumiem.
