Latvijā audzētu smiltsērkšķu dzinumos atklāj vērtīgas vielas 0
Latvijas Valsts augļkopības institūta un zāļu ražošanas uzņēmuma SIA “Silvanols” kopīgu pētījumu rezultātā no smiltsērkšķu dzinumiem radīts jauns inovatīvs produkts, kuram piemīt augsta antioksidantā iedarbība. Pētījums veikts, izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Jaunā smiltsērkšķu pārstrādes iespēja varētu augļkopjiem pavērt papildu tirgu un palielināt peļņu. Pagaidām Latvijā no 300 līdz 350 hektāriem smiltsērkšķu stādījumu galvenokārt tiek ievāktas ogas, tikai pavisam nedaudzi audzētāji izmanto arī šī auga lapas un dzinumus, lai gan jau izsenis zināms, ka arī tajos ir ļoti daudz ārstniecisku un veselību nostiprinošu vielu. Piemēram, Korejas zinātnieki pierādījuši, ka smiltsērkšķu lapu tēja pozitīvi ietekmē aptaukojušos peļu veselību, tāpēc to var izmantot svara samazināšanai, citu valstu zinātnieki ir atraduši vielas, kas mazina audzēju attīstību. Smiltsērkšķu ogas un lapas satur gandrīz visus dabā esošos vitamīnus.
Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa, pētot smiltsērkšķu lapu un jauno dzinumu ķīmisko sastāvu, norāda, ka smiltsērkšķu tēja varētu būt lieliska alternatīva zaļajai tējai, kuras garša daudziem liekas par rūgtu un stipru.
Zaļā tēja satur daudz flavonoīdu (antioksidanti, kas palīdz izvadīt kaitīgās vielas, aizkavē šūnu novecošanos, aizsargā pret vēzi), un arī smiltsērkšķu lapu tējā to netrūkst. “Tas norāda, ka smiltsērkšķu lapas ar dzinumiem, kas ievāktas sezonas sākumā (jūnija otrajā dekādē), var veiksmīgi izmantot maigas zaļās tējas pagatavošanai,” teic D. Segliņa. Vēlāk ievāktās smiltsērkšķu lapas dod tējai nedaudz īpatnēju un arī ne visai patīkamu piegaršu.
100 ml Ķīnas zaļajā tējā, kas iegādāta kādā Latvijas veikalā, kopējo flavonoīdu daudzums ir 5,22 g, kamēr smiltsērkšķu lapu tējā, kas vākta Latvijā, šo vērtīgo vielu ir 1,81 – 2,03 g.
Katru gadu smiltsērkšķus komerciālai ražošanai audzēt izvēlas 3 – 5 jauni augļkopji, un kopumā šo augu Latvijā audzē jau apmēram 50 saimniecībās, lēš Smiltsērkšķu audzētāju apvienības vadītājs Andrejs Brūvelis.
“Pamata izejviela no smiltsērkšķiem ir ogas, nedaudz, bet patiešām nedaudz, vāc arī lapas tējai,” viņš atzīst. Lielākā daļa ogu tiek izmantota sulu ražošanai, pārējās – eļļas iegūšanai. Gandrīz visa smiltsērkšķu ogu raža paliek Latvijā. Izvestas tiek 30 tonnas gadā uz kādu nelielu Zviedrijas uzņēmumu, kurš iepērk noteiktas šķirnes ogas sulu ražošanai.
Šā gada kopējā raža, visticamāk, būs tāda pati kā iepriekšējos gados, trīs četras tonnas no hektāra, prognozē A. Brūvelis. “Tā būs ļoti nevienmērīga, jo smiltsērkšķu raža lielā mērā atkarīga no nokrišņiem. Svarīgi, lai smiltsērkšķu ziedēšanas laikā ir vējš, kas var iznēsāt putekšņus, tas šogad bija, un ogas ir aizmetušās,” piebilst apvienības vadītājs.
