Latvijā attīsta unikālu kaņepju šķirni, pētnieki un zemnieki cer uz nozares attīstību pie mums 2
Jau vairāku gadu garumā zinātnieki kopīgi ar zemniekiem pēta dažādas kaņepju šķirnes – to sējas termiņus, labāko mēslojumu, apgriešanu un citus faktorus, kas ietekmē konkrētās šķirnes augšanu, vēsta Latvijas Televīzija (LTV) un sabiedrisko mediju portāls “lsm.lv”.
Mērķis ir iegūt labāko sēklas materiālu.
Zemnieku saimniecība “Lojas” kaņepes audzē jau septīto gadu. Iesākumā tas bija viens hektārs, šogad kaņepju lauka platība paplašinājusies jau līdz trīsdesmit hektāriem.
No šādas platības iegūto kaņepju daudzumu var veiksmīgi gan pārstrādāt, gan arī realizēt.
“Mēs pamatā orientējamies uz sēkliņām, no sēkliņām tiek ražoti trīs produkti, tas visvienkāršākais ir kaņepju eļļa, pieprasītākais ir lobītas kaņepes, un no kaņepju eļļas ražošanas blakus produkts ir kaņepju proteīns, kas ir noderīgs sportistiem, visiem augošiem organismiem, kam ir vajadzīgas olbaltumvielas,” stāstīja saimniecības “Lojas” īpašnieks Mareks Bērziņš.
Latvijā kopā ir nepilns tūkstotis hektāru kaņepju lauku, iepriekš šī kultūrauga audzēšanu bremzēja nesakārtotā likumdošana, kas bija saglabājusies no sešdesmitajiem gadiem.
Tā noteica, ka izmantot drīkst tikai kaņepju šķiedru un sēklas.
LTV video:
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība) norādīja, ka nozares attīstībai un izaugsmei “principā ir nepieciešama pārstrāde, ja būs tirgus, kur šo sēkliņu, šķiedru, lapas, visus kātus, visu pārstrādāt, tad viņi arī attīstīties, jo šobrīd tas notiek uz entuziasmu, kad ir atsevišķi pārstrādātāji, kas cenšas iekarot tirgu.”
Latvijai ir arī sava unikālā kaņepju sēklu šķirne “Adzelvieši”, kas ir reģistrēta Eiropas Komisijas reģistrā.
“Latvijas kaņepes ir ļoti unikālas, Eiropā nevienā valstī šādas vietējās šķirnes nav, un tas ir ļoti, ļoti jānovērtē,” uzsvēra Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Arta Kronberga.
Tā ir tautas selekcionēta – paši zemnieki ir atlasījuši labāko sēklas materiālu ar izcilām garšas īpašībām.
Kaņepes ir prasīgs kultūraugs, tāpēc iepriekš notika rūpīgs izpētes darbs, lai saprastu, kā pareizāk tās audzēt. Šobrīd var teikt – šī šķirne ir pilnībā adaptējusies audzēšanai Latvijas klimatā.
“Pašlaik visvājākais posms ir pārstrāde un realizācija, un tas ir posms, pie kā ir ļoti, ļoti jāstrādā. Audzēt mēs būsim jau iemācījušies, pārstrādāt – jā, bet arī realizācija… Jo brīžiem ir nedaudz bail, arī lielajiem ražotājiem, pārstrādātājiem, tieši par šo THC [tetrahidrokanabinola] saturu,” atzina Arta Kronberga.
Tomēr kā norāda pētnieki – pēc divu gadu pārbaudes rezultātiem šajās kaņepēs nav nekā slikta – psihotropās vielas daudzums tajās ir apmēram desmit reizes mazāks nekā atļautais.
Tāpēc pētnieki kopīgi ar zemniekiem cer uz šīs nozares attīstību arī pie mums.
