Ela atdzimšana 11
Ekoloģiskā domāšana aicina saglabāt bioloģisko daudzveidību un audzēt pēc iespējas dažādākus lauksaimniecības augus, piedāvāt pircējam pēc iespējas dažādākus produktus. Pirmais signāls laba ela atdzimšanā bija “real ale” kustība, kas sākās 60. gadu beigās Lielbritānijā. Tad 80. gados pieslēdzās ASV un startēja ar pilnībā svaigu skatījumu uz alus darīšanu. Daudzām Eiropas klasiskajām šķirnēm nosaukumā ir “american style…” piedēklis, kas parasti apzīmē kvalitatīvu lēcienu garšas ziņā. Ap 1990. gadu ASV un Eiropas mazās brūvētavas, meklējot savu biznesa nišu, atdzīvināja daudzas senas receptes un atjaunoja patērētāju interesi par elu. Piemēram, šobrīd Skotijā “Williams Brothers” ražo ela šķirni “Fraoch”, kuras sastāvā ir viršu ziedi, ingvers un purva mētra. Arī beļģu “Proefbrouwerij”, izmantojot purva mētru, taisa elu “Gageleer”. Bretaņas brūzis “Lancelot”, izmantojot viršu ziedus, garšvielas un apiņus, brūvē “Cervoise”.
Tradicionālā ela darīšana ir nacionālas kultūras sastāvdaļa. Tādēļ elu ražo arī muzejos. Piemēram, Beļģijā brūzis “Brasserie Dupont” Valonijas brīvdabas muzejā “Lai Archeosite D’Aubechies” pēc senas arheoloģiski iegūtas receptes ražo elu “Cervesia”.
Latvijas els
Par laimi, mājas alus brūvēšanas tradīcija nekad nebija pilnīgi izskausta no latviešu zemnieka sētas, jo Latvijas teritorijā nekad nav īsti strādājuši Centrāleiropas alus monopola liku-mi un mums ir vēl ticamas liecības par dažādiem zāļu aliem nesenā pagātnē. Jāmin arī tautasdziesmas par alus darīšanu, kurās, spriežot pēc dziesmu vecuma, ticamākais, tika lietots gruits.
“Tradicionālās mazās alus darītavas Latvijā kļūst arvien populārākas un pirms četriem gadiem sākusies mājbrūvētāju kustība izaugusi līdz vairāk nekā simts cilvēku kopai, kuri regulāri brūvē alu un satiekas. Mazais brūzis “Labietis” nāk no šīs kustības, arī “Saldalus” un “Malduguns”,” stāsta SIA “Labietis” līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.
“Mūsu kontā jau ir vairāk par simts brūvējumiem, no kuriem izdzīvo labākie. Šobrīd piedāvājam vismaz 12 dažādas šķirnes, piemēram, “Labietis”, “Baltais zvirbulis”, “Ganuzēns”, “Radziņš”, “Soho švītiņš”, “Trīs indiāņi” u. c. “Staļģenes alus” ir no iesala, ko ražo Staļģenē, “Dūmenis” ir ar kūpinātu iesalu, “Pļava” – ar pļavas puķēm, bet “Akmeņrags” – ar viršiem un mārsilu.
Šķirnes visu laiku mainās.
Rotaļājamies arī ar grādiem. Tradicionāli elu brūvē 3 – 5 grādu stipru. Tomēr var arī grādus palielināt, pievienot tā saucamos alus vitamīnus, kas rauga šūnām stiprina apvalku un ļauj turpināt ražot. Kad Anglija 19. gs. cīnījās ar Napoleonu, jūras blokādes dēļ tā vairs nesaņēma iecienīto vīna dozu. Ko darīt? Nācās izlīdzēties ar miežu vīnu, 12 grādu stipru elu, ko gatavoja no miežiem. Lepojos, ka šobrīd miežu vīnu “Pokaiņu mežs” (11,4 grādi, vaivariņi, priežu pumpuri, apiņi), kā arī medvīnu “Dravnieka atraitne” (13 grādi) var nogaršot pie mums brūzī.”
“Un, galvenais, viena no medicīnas simbola interpretācijām ir pareizi dozētas indes uzņemšana savu mērķu sasniegšanai – čūska ir inde, bet glāze – mērtrauks. Mērenība ir tikums, negausība – netikums,” smejas misters Pļavas els.
