Latvijā atdzimst vēsturiskais alus no pļavu zālēm 11
Alu (elu) Eiropā senāk esot gatavojuši, pievienojot misai parastās purva mirtes, pelašķus un savvaļas rozmarīnu. Nesmādēja arī citas pie mājas augošas zāles. Alum bija jāstimulē prāts, jārada pacilāta izjūta un jāuzlabo dzimumtieksme. Šādu zāļu alu Latvijā vienīgie ražo SIA “Labietis”. Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis izmēģinājuši ap simtu dažādu brūvējumu, palikuši pie 12 dažādām šķirnēm. Piemēram, alus “Pļava” ar pļavas puķēm, ko degustē Reinis Pļaviņš.
Kas ir gruits?
Gruits ir senais zāļu alus, ko varētu saukt par elu, lai atšķirtu no jaunlaiku apiņu alus. Par gruitu sauc arī zāļu maisījumu, ko izmantoja ela brūvēšanai. Alus gatavošanai ir nepieciešamas vairākas sastāvdaļas: ūdens, graudu iesals, raugs un kāds augu izcelsmes “antiseptiķis”, pēdējā laikā – visvairāk apinis, kas pakāpeniski sācis dominēt pēdējā tūkstošgadē. Tomēr apinis ir tikai viena no daudzajām zālēm, kuras lietotas alus ražošanā. Pirms tam, it īpaši zemēs, kur apiņi neauga, uzmundrinošā dzēriena ražošanai izmantoja citas augu valsts piedevas. Mūsdienās izmantojamo populārāko biopiedevu saraksts ir patiešām garš un tās bieži izmanto kombinējumā ar apiņu šķirnēm.
[wrapintext][/wrapintext]
Saknes
Zāļu els ir vecākais alus veids, ja ar alu saprot alkoholisku dzērienu, ko raudzē no medus vai graudu izcelsmes cukuriem. Piemēram, ir rīsu, kukurūzas un miežu alus utt. Tā darīšana ir tikpat sena kā civilizācijas vēsture. Arheologi ir atraduši septiņus tūkstošus gadus vecas ticamas alus pēdas. Viena no svarīgākajām alus sastāvdaļām ir dažādi zaļumi, ko pievieno garšai, veselībai, jautrībai un labākai alus konservācijai. Diskutablajā Velesa hronikā, kas ap 1000. gadu tapa vikingu apdzīvotajā Novgorodā, par alu rakstīts: Ņem pļavas zāles un novāri, tad ielej silē, sajauc ar medu un trīs dienas turi saules staros.”
Alus senlaikos bija parasta ēšanas piedeva, to taisīja gatavoja katra saime. Par augiem un ūdeni pārmēru nesatraucās, kas tuvumā bija, to lietoja. Saglabājušās pat alus receptes no purva ūdens ar purva augiem. Galu galā pēc brūvēšanas viss ir sajaucies un izmainījies. Un ir pamatots uzskats, ka cilvēkam visveselīgākie produkti iegūstami pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Vai els ir izņēmums?
Alu gatavojot, neiztika bez sargājošām zintīm. Izrādās, spēcīgais gundegu dzimtas augs rūta tika izmantots, lai atvairītu melno maģiju un dāvinātu otro redzi. Tā lietošana bija biežāka, nekā domā, jo spēcīgs sabiedrotais vislabāk darbosies tad, kad būs paslēpts. Ela gruitu gatavoja patiešām ļoti daudzveidīgu. Piemēram, Ziemeļu ela sastāvā ir bioloģiski aktīvas skujkoku daļas – svaigie dzinumi, aromatizēti pumpuri, ziedi, ogas, čiekuri, skujas un sveķi. Dzēriena garšu ietekmē koka suga, drogu ievākšanas laiks un piedevas. Tā var svārstīties ziedu, citrusu, augļu aromāta, sveķu un skuju garšas robežās. Svaigās skuju koku sastāvdaļas ziemeļu pusē ir dabisks C vitamīnu avots. Tas noder garajos ziemas mēnešos, kad augļi nav pieejami.
