Latvija atbalsta Ukrainas dalību ES un ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai 0
Latvija atbalsta Ukrainas dalību Eiropas Savienībā (ES) un ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, izriet no Ārlietu ministrijas informatīvā ziņojuma, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.
Pēc ĀM paustā, ņemot vērā, ka Ukrainas tauta un valdība ir paudusi un ar darbībām apliecinājusi vēlmi kļūt par ES dalībvalsti un cienot to, ka ukraiņi patlaban nežēlīgā karā aizstāv savas tiesības izvēlēties savu nākotni un cīnās par Eiropas vērtībām, ir aktualizēts jautājums par Ukrainas dalību ES.
Šī gada 3.marta neformālajā ES Vispārējo lietu padomē iespējama pirmā ES padomes formāta diskusija par ES-Ukrainas attiecībām un iespēju piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai. ĀM norādīja, ka Ukrainas mērķis – pilntiesīga dalība ES – ir ierakstīs Ukrainas Konstitūcijā.
ĀM atzīmēja, ka Ukrainas un ES attiecību stiprināšana aizsākās ar Austrumu partnerības izveidošanu 2009.gadā. 2021.gada Austrumu partnerības samitā vēlreiz apliecinātas katra partnera suverēnās tiesības izvēlēties, cik vērienīgas attiecības ar ES tie vēlas.
Tāpat ĀM atzīmēja, ka patlaban ES-Ukrainas attiecības nosaka ES un Ukrainas asociācijas līgums, kas tika parakstīts 2014.gada 27.jūnijā. Līgumā minēts, ka “ES atzinīgi vērtē Ukrainas centienus integrēties Eiropā un tās izvēli par labu Eiropai, tostarp apņemšanos izveidot patiesu un ilgtspējīgu demokrātiju un tirgus ekonomiku”, un “Ukrainas un ES politiskās saiknes un ekonomiskā integrācija būs atkarīga no šā nolīguma īstenošanas gaitas, kā arī no tā, kā Ukraina spēs nodrošināt kopīgo vērtību ievērošanu un konverģenci ar ES politikas, ekonomikas un tiesību jomā”.
ES un Ukrainas asociācijas līgums tika apstiprināts ES Padomē 2017.gada 11.jūlijā un tas stājās spēkā 2017.gada 1.septembrī.
Latvijas pozīcijā uzsvērts, ka ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai būtu svarīgs ES solidaritātes signāls Ukrainai un tās tautai, apliecinot, ka Ukraina pieder Eiropai, par kuras vērtībām tā patlaban cīnās ar visiem saviem spēkiem.
Latvijas nostāja paredz arī to, ka tieši šajā Eiropai izšķirošajā brīdī ir nepieciešams paust skaidru ES atbalstu Ukrainas mērķim kļūt par ES dalībvalsti. Tāpat jāizmanto visas iespējas, kas palīdzētu Ukrainai izturēt cīņā par valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes nosargāšanu.
LETA jau rakstīja, ka pirmdien Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē uzstāja nekavējoties piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu un atvērt sarunas.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, prezidenti pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt “tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES”.
“Aicinām ES dalībvalstis konsolidēt augstāko politisko atbalstu Ukrainai un nodrošināt, ka ES institūcijas var īstenot pasākumus, lai nekavējoties piešķirtu Ukrainai ES kandidātvalsts statusu un atvērtu sarunas. Šajā kritiskajā brīdī mēs atkārtoti apliecinām pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un tās tautu,” norādīja prezidenti.
ES 27 dalībvalstīs ir dažādi viedokļi par bloka paplašināšanos pēc tam, kad Ukraina, pret kuru Krievija sākusi karu, aicināja to uzņemt ES, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
ES par paplašināšanos pastāv dažādi viedokļi, un tas ir delikāts jautājums, atzinis Mišels. Viņš arī paskaidroja, ka Ukrainai ir jāiesniedz oficiāls lūgums to uzņemt ES, tad bloka dalībvalstīm jāvienojas par pozīciju šajā jautājumā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien parakstījis lūgumu par Ukrainas uzņemšanu ES. Dokuments jau ir nosūtīts uz Briseli.
“Ar šo vēstuli Ukraina kā Eiropas valsts, kura ciena vērtības, kas noteiktas līguma par Eiropas Savienību 2.pantā, iesniedz pieteikumu dalībai ES atbilstoši līguma par Eiropas Savienības 49.pantam,” teikts dokumentā.
Līguma par ES 2.pantā teikts, ka savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. 49.pantā izteikta uzņemšanas kārtība.
Pašlaik Ukraina oficiāli nav nedz ES kandidātvalsts, nedz potenciālā kandidātvalsts.
