Latvijā ārvalstu studentu daudz, no tiem absolventu – maz. Kāpēc tā? 0
Pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās pieaudzis par 2000, pērn sasniedzot 11 500. Taču absolventu skaits Latvijā studējošo ārvalstnieku vidū nebūt nepieaug, tas pat ir krities. Pirms trim gadiem Latvijas augstskolas absolvēja gandrīz 1400 ārvalstnieku, bet laikā no 2023. gada rudens līdz 2024. gada vasaras beigām absolventu vidū bija tikai 1266 ārvalstnieku.
Visvairāk ārvalstu studentu – RSU un RTU
Visvairāk ārvalstu studentu ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur studē vairāk nekā 3000 iebraucēju. Otrajā vietā ar nepilniem 3000 ārvalstu studentu ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).
Privāto augstskolu vidū visvairāk ārvalstnieku – teju 1400 – piesaistījusi Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA). Tieši tajā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtiem datiem ir viskrasākā atšķirība starp ārvalstu studentu un absolventu skaitu. Šajā augstskolā laikā no 2023. gada rudens līdz 2024. gada vasaras beigām bija tikai 88 absolventi no ārzemēm.
Sazināties ar ISMA, lai noskaidrotu, kur pazūd studenti un kāpēc tie netiek līdz diplomam, nav vienkārši. Ierodoties augstskolā, tur sastopami gan studenti, gan informācijas centrs, kurā izstāstīja, kur atrodas rektora kabinets.
ISMA rektors Deniss Djakons gan tieši Latvijas Radio klātbūtnes laikā devās prom un solīja uz jautājumiem atbildēt rakstiski. Rakstiskās atbildēs rektors apgalvoja, ka IZM sniegtie dati neatbilst patiesībai un augstskola prasīšot tos atsaukt. Saskaņā ar ISMA sniegtajiem datiem līdz diplomam parasti tiek vairāk nekā puse studijas uzsākušo. Tiesa, no tiem, kas sāka mācīties 2019. gadā, absolventu godā tikuši vien 27%, ko Djakons pamatoja gan ar kovida pandēmiju, gan karu, kura dēļ Ukrainas iedzīvotāji pārtraukuši studijas. Lielo ārvalstu studentu skaitu tieši ISMA viņš skaidroja ar to, ka augstskolai ir filiāle ārpus Latvijas.
Latvijas Radio centās augstskolā aprunāties arī ar dažiem studentiem. Viens no viņiem jautāja, vai var runāt krieviski, bet galu galā interviju atteica.
Jāatgādina, ka arī privātajās augstskolās studijas nedrīkst notikt krieviski un visiem ārvalstu studentiem pirms iestāšanās Latvijas augstskolās jāpierāda angļu valodas prasme, uzrādot starptautiski atzītu sertifikātu vismaz B2 līmenī. Pirms vīzas izsniegšanas Latvijas konsulārais dienests pārbauda reālo angļu valodas prasmi.
Nepietiekamas angļu valodas zināšanas un mainīgas intereses
Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Aleksandrs Čerņa Latvijas Radio gan atzina, ka viens no iemesliem grūtībām studijās ir arī nepietiekamās angļu valodas prasmes, kas ne vienmēr atbilst studenta iesniegtajos dokumentos norādītajam līmenim. Tiesa, dažkārt komunikāciju augstskolās apgrūtina tas, ka arī mācībspēku angļu valodas zināšanas ir nepietiekamas.
Vēl viens ISMA students – Aldo no Indijas – Latvijas Radio stāstīja, ka ļoti gribējis mācīties ārpus Indijas, bet, kāpēc studē tieši ISMA un cik ilgā laikā cer pabeigt studijas, nemācēja paskaidrot.
Nesen “TV3” raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka lielākā daļa pārtikas piegādes kurjeru, kuri reģistrējušies Pārtikas un veterinārajā dienestā, ir tieši ISMA studenti.
Varbūt tikt līdz diplomam traucē pārāk aktīva strādāšana? Černa pauda, ka tā nevajadzētu būt, jo normatīvie akti ārvalstu studentiem ļauj strādāt ne vairāk kā 20 stundas nedēļā. Viņaprāt, arī ierobežotās darba iespējas var būt iemesls studiju nepabeigšanai, jo ārvalstniekiem pietrūkst naudas mācību turpināšanai. Tāpat finansiālu problēmu dēļ studijas var ievilkties.
Iespējams gan, ka daļa ārvalstnieku nodarbināta ēnu ekonomikā, un tad jau darba laika ierobežojumu neievēro.
Čerņa uzskaitīja arī citus iemeslus, kāpēc ārvalstu absolventu ir tik maz: “Tāpat arī daudzi var iesākt un pāriet, vai nu mainīt programmu, vai atrast kādu citu, saistošāku jomu, kurā turpinās studijas.”
Mainot studiju programmu vai augstskolu, students arī formāli uzrādās kā atbiris.
Studentu apvienības prezidents uzskata: tā kā demogrāfiskās situācijas dēļ krītas pašmāju studentu skaits, jāgādā, lai te studētu vairāk ārvalstnieku un jāpiedāvā viņiem labāki nosacījumi.
Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Agnese Pilāne norādīja arī uz citiem iemesliem, kāpēc ārvalstnieki nepabeidz studijas: “Sekmes un akadēmiskie parādi – tas ir viens no galvenajiem iemesliem studentu atbirumam. Ja mēs manām – un to mēs kontrolējam patiešām bieži, tā ir tāda ikmēneša aktivitāte –, tiklīdz mēs manām kādu no šiem sarkanajiem karogiem, studenti tiek saukti uz pārrunām.”
Pilāne atzina: daļa no bakalaura līmeņa studentiem īsti nesaprot, kāpēc viņi ir šeit un kāpēc nopietni jāpievēršas studijām. Ja pārrunām nav rezultāta, studējošo atskaita un informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), kā arī Valsts robežsardzi. Jāpiebilst, ka studentiem, kas nolemj ņemt akadēmisko pārtraukumu, arī jādodas prom.
Tāpat atbiruma iemesli varētu būt gan atšķirīgā izglītības sistēma, gan arī tas, ka studijas Latvijā neatbilst ārzemnieka gaidām. Esot gadījumi, kad studētgribētājs dodas prom tāpēc vien, ka Latvijā ir pārāk auksts. Aukstums jo īpaši mēdzot aizbiedēt tos, kuri studijas uzsāk ziemā. Atbirums lielāks ir tieši bakalaura līmeņa studentiem, tāpēc, piemēram, “Turība” vairāk pievēršas maģistra un doktora līmeņa studētgribētājiem.
IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders kā vienu no augstajiem atbiruma iemesliem arī minēja citu valstu atšķirīgās prasības vidusskolas pabeigšanai. Līdz ar to daļa ārvalstnieku var izrādīties nepietiekami sagatavoti studijām Latvijā.
Atsevišķas augstskolas rīko iestājpārbaudījumus, lai students apliecinātu zināšanas
Jāpiebilst, ka Akadēmiskās informācijas centrs pārbauda, vai studētgribētāja iepriekš iegūtās izglītības līmenis atbilst studijām Latvijā. Tiesa, kā teica Akadēmiskās informācijas centra Diplomatzīšanas departamenta vadītāja Solvita Siliņa, galvenais kritērijs ir, vai studētgribētājs ieguvis tādu izglītības līmeni, lai viņam būtu tiesības studēt savā valstī. Skatās gan arī, cik gadus viņš mācījies vidējās izglītības ieguvei, taču iegūtās izglītības saturu nepārbauda.
Gadās, ka studētgribētāji iesniedz viltotus izglītības dokumentus, bet tādi gadījumi esot reti. Kopumā pērn pārbaudīti aptuveni 15 000 iesniegtie izglītības dokumenti.
Paiders stāstīja, ka arī augstskolām jāpārbauda studentu sagatavotība studijām, un ir redzams, ka atraidīto skaits augstskolās atšķiras: “Ir augstskolas, kuras pēc šī rādītāja uzņem motivētus studentus. Ir bijušas augstskolas, kurām tas procents, kuriem atsaka, ir bijis tāds, kas jau ir zināma problēma.”
Ir augstskolas, kas rīko arī pārbaudījumus potenciālajiem studentiem, tātad nepaļaujas tikai uz viņu iesniegtajiem izglītības dokumentiem. Piemēram, RTU Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Zane Purlaura-Poriņa stāstīja, ka tiem, kuri vēlas iestāties RTU, jāpiedalās tiešsaistes matemātikas eksāmenā. Attiecībā uz angļu valodas zināšanām viņa sacīja, ka parasti studentu zināšanas atbilst izsniegtajam sertifikātam. RTU atsaka ap 30% studētgribētāju.
Kopumā RTU studijas nepabeidzot 20% līdz 25% uzņemto ārvalstnieku.
Purlauras-Poriņas teiktais nesakrīt ar IZM sniegtajiem datiem, kas parāda, ka absolventu pēdējos gados RTU bijis vien ap 300, kamēr ārvalstu studentu skaits svārstījies no 1500 līdz 3000. Uz to universitātes pārstāve atbildēja: “Ar ārvalstu studentiem ir tā, – arī mēs diemžēl saskaramies ar to, – ka viņi novēloti ieceļo dažādu apsvērumu dēļ, tad viņiem arī ir individuālie plāni, tādi, kas nozīmē, ka viņu studijas vēl pagarinās.”
Individuālos plānus mēdzot piedāvāt arī tiem, kas netiek līdzi matemātikā vai fizikā. Imigrācijas likums bakalaura līmeņa studentiem ļauj studēt divus gadus ilgāk, nekā paredz studiju programma.
Studentus atskaita, ja ir akadēmiskie parādi vairāk nekā trijos studiju priekšmetos. Tāpat atskaita, ja nav samaksāta studiju maksa vai viņi ilgstoši neapmeklē nodarbības.
IZM: Augsts studentu atbirums ir arī vietējo studentu vidū
IZM valsts sekretāra vietnieks Paiders norādīja, ka augsts studentu atbirums ir arī vietējo studentu vidū, jo sevišķi daļā studiju programmu. Patiesībā atbirums liecinot tikai to, ka augstskolas uzlikušas augstu studiju kvalitātes latiņu un neļauj iegūt diplomu tiem, kuri to nav pelnījuši. Tomēr attiecībā uz par ISMA sniegtajiem datiem IZM pārstāvis atzina, ka šī studentu un absolventu proporcija krietni pārsniedz ierastās robežas.
Jautāts, vai varētu būt tā, ka daļai ārvalstnieku īstā motivācija ierasties Latvijā nebūt nav studijas, ministrijas pārstāvis atbildēja: “Ko viņi dara, kāda ir attiecīgi motivācija attiecīgi studijām Latvijā? Arī, es teiktu, ir ļoti dažāda situācija.”
