Latvijā ārkārtējās situācijās varētu būt problēmas nodrošināt cilvēkus ar pārtiku un enerģiju 19
Dabas katastrofu gadījumos varētu rasties problēmas ar enerģijas apgādi un iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku, secināts 2016.gadā Latvijā notikušajās kompleksās valsts līmeņa civilās aizsardzības mācībās “Stormex 2016”.
Lai arī vērienīgās mācības notika pagājušā gada rudenī, secinājumi tika apkopoti tikai nesen. Šonedēļ ar secinājumiem tika iepazīstināta Krīzes vadības padome.
Atbilstoši mācību scenārijam spēcīga vētra radīja ievērojamus postījumus dažādās jomās. Mācību pārskata ziņojumā secināts, ka situācijās, kad nav pieejama elektroenerģijas pakalpojumi, nestrādā elektronisko norēķinu sistēmas, arī kases aparāti, nav iespējams iedzīvotājiem un operatīvajiem dienestiem nodrošināt preču un pakalpojuma iegādi.
“Praktiski nav tādu komersantu, kas nodrošina pirmās nepieciešamības preces, pārtiku, saimniecības preces, kuriem būtu alternatīvas elektroenerģijas padeves nodrošinājums savās tirdzniecības vietās. Nepieciešams izvērtēt šo pakalpojuma pieejamību, neuzliekot komersantiem papildus finanšu slogu,” teikts pārskatā.
Tāpat secināts, ka nav skaidrības, kā katastrofu gadījumā tiks iesaistīti papildus medicīniskais personāls, brigādes un feldšeri uz vietas.
Mācībās konstatētas problēmas ar degvielas iegādi vai izsniegšanu uz līguma pamata. Tāpat neesot noteikti kritēriji, kuriem pakalpojumiem ir jānodrošina obligātas prasības, lai nodrošinātu ar alternatīviem elektroenerģijas ģeneratoriem, kā arī nav prasību, ka jābūt iepriekš noteiktām pieslēguma vietām.
Eksperti secinājuši, ka, katastrofai notiekot ziemas periodā, nebūs iespējas nodrošināt siltumapgādi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, bet evakuācijas izmitināšanas vietas nav nodrošinātas ar ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu.
Latvijā arī nav izveidoti mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi, kurus var izmantot glābšanas darbu veikšanai un katastrofu seku likvidēšanai.
Mācību rīkotāji neguva pārliecību, ka ārkārtējās situācijās būs iespējams nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku. Tāpat varētu nebūt iespējams sniegt iedzīvotājiem pilnvērtīgu informāciju par rīcību katastrofu gadījumos un ārkārtējās situācijās, jo ne visiem ir pieejami masu saziņas līdzekļi.
Mācībās nav gūta pārliecība par alternatīvo elektroapgādes iekārtu pieejamību un atbilstošām jaudām visos tautsaimniecībai svarīgajos stratēģiskajos objektos.
Speciālisti konstatējuši, ka armijas un robežsardzes ekipējums, kas paredzēts meklēšanai un glābšanai jūrā, ir ar ļoti ierobežotām darbības spējām. Latvijā ir raksturīgas rudens un ziemas vētras, tādēļ arī tehniskajām nodrošinājumam jāatbilst ģeogrāfisko un meteoroloģisko īpatnību vajadzībām, lai kvalitatīvi varētu veikt glābšanas darbus.
Mācībās tika imitēts dzelzceļa sastāva negadījums ar ķīmiskās vielas noplūdes piesārņojumu Ogrē. Šajā ziņā secināts, ka evakuācijā iesaistītie cilvēki nav nodrošināti ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem.
Savukārt analizējot ārstniecības iestādēs Katastrofu medicīnas plāna aktivizēšanu, secināts, ka nav vienotas pieejas pacientu evakuācijai no slimnīcām apdraudējuma gadījumā.
Mācību scenārijs arī paredzēja sociālā aprūpes centra evakuāciju, meklēšanas un glābšanas darbus Rīgā. Te speciālisti konstatējuši, ka glābējiem un sociālās aprūpes centru darbiniekiem ir problēmas vai pieredzes trūkums cilvēku riteņkrēslos, guļošu personu un citu personu evakuēšanā. Personu evakuēšana riteņkrēslos bija traumatiska gan darbiniekiem, gan pašai personai.
Mācību pārskatā arī sniegti daudzi ieteikumi priekšlikumi kā novērst iepriekšminētās problēmas.
