Latvijā aptuveni desmitā daļa pensionāru turpina strādāt 0
Aptuveni desmitā daļa pensionāru Latvijā turpina strādāt, un to dara vai nu pieraduma dēļ, vai lai izdzīvotu, sacīja Latvijas Pensionāru federācijas līderis Andris Siliņš.
“Varbūt atsevišķos gadījumos var vērtēt pozitīvi, ka pensijas vecuma cilvēki strādā tik ilgi, kamēr var, jo tas zināmā mērā ir arī cilvēkam raksturīgi – strādāt, kamēr dzīvo. Ja ir visu mūžu pierasts strādāt, ir grūti vienkārši sēdēt mājās. Arī no veselības viedokļa tas varētu būt pozitīvi vērtējams. Tomēr tas ir arī materiālu problēmu risinājums,” norādīja Siliņš.
Viņš pastāstīja, ka pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodoklis strādājošam pensionāram ir no pirmā lata bez atvieglojumiem, taču tiek plānots, ka jau šogad varētu pieņemt izmaiņas likumā, kas paredzēs, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensionāriem tiek ņemts tāpat kā no visiem pārējiem, piemērojot neapliekamo minimumu.
Siliņš atzina, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana zināmā mērā ir objektīvs process, tomēr viņš neatbalsta, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana sākas jau nākamgad.
“Latvijā varbūt patlaban, ņemot vērā pensionāru veselības stāvokli, varētu teikt, ka ir mazliet par liels šis plānotais pensionēšanās vecums, bet ir jāmēģina sociālajam budžetam nolaist tvaiku un padarīt situāciju vienkāršāku, jo diemžēl Latvijā notiek visnepatīkamākais process – darbspējīgo iedzīvotāju aizbraukšana no valsts. Ja, pēc oficiālās statistikas datiem, 350 tūkstoši ir aizbraukuši, tad neoficiāli var teikt, ka aizbraucis ir pusmiljons iedzīvotāju. Praktiski tas nozīmē, ka šo cilvēku nodokļu maksājumi Latvijas budžetā neienāk, un tas padara sociālās apdrošināšanas sistēmu viegli ievainojumu. Personīgi uzskatu, ka paaugstināt pensionēšanās vecumu bija spiesta lieta. Protams, tas ir kompromisa variants, un katrā gadījumā to var uzskatīt par objektīvu pasākumu, vismaz manā skatījumā. Varbūt vienīgi paaugstināt šo vecumu vajadzēja nedaudz vēlāk,” klāstīja Siliņš.
Pensionēšanās vecuma paaugstināšana Latvijā plānota no 2014.gada ik gadu pa trim mēnešiem, līdz 2025.gadā tiek sasniegti 65 gadi. Vienlaikus saglabāta iespēja pensionēties priekšlaicīgi.
Patlaban vecuma pensiju var saņemt 62 gadu vecumā.
