Latvija apsteidz Eiropas Savienības vidējos rādītājus atvērto datu jomā 0
Latvija ar 1605 punktiem ir pakāpusies uz augsto 12.vietu Eiropas datu portāla atvērto datu atkalizmantošanas indeksā, saglabājot savu pozīciju to valstu grupā, kas strauji sasniegušas progresu atvērto datu jomā, kā arī, apsteidzot Eiropas savienības vidējo rādītāju.
Atvērto datu politikas jomā Latvija visvairāk izcēlusies tieši licencēšanas normu piemērošanas sadaļā, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju. Šādus panākumus esam guvuši, jo visām portālā esošajām datu kopām tiek piemērota atvērtās pārvaldības licence, saskaņā ar kuru visi dati tiek nodoti lietošanai sabiedrības īpašumā.
VARAM Valsts sekretāra vietnieks Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jautājumos Edmunds Beļskis norāda, ka šis augstais novērtējums apstiprina, ka Latvija iet roku rokā ar mūsdienu tehnoloģiju attīstību.
“Mēs esam starp tām Eiropas Savienības valstīm, kas ar ļoti lielu interesi gaida publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas direktīvas grozījumu spēkā stāšanos, kas būtiski paplašina direktīvas tvērumu attiecībā uz datu kopām, kuras valstij jānodod sabiedrībai bez maksas,” saka E. Beļskis.
Tas, pēc viņa teiktā, ļautu Latvijas valsts pārvaldei kļūt vēl atvērtākai iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Portāla novērtēšanas nodaļā par 24% Latvija apsteigusi Eiropas rādītājus datu nodrošināšanas (Data provision) sadaļā.
Datu nodrošināšanas rādītājs aplūko datu dažādību (pieejami valstu portālos), izdevēju skaitu, pieejamos datu domēnus un to, cik lielā mērā portāls nodrošina piekļuvi datiem, kas apkopoti reāllaikā. Papildus radītājā tiek vērtēta pieejamo datu kopu un datu domēnu popularitāte.
Vairākus Eiropas vidējos rādītājus Latvija pārsniegusi anketas ietekmes novērtēšanas nodaļā, kurā analizē esošās pieejas un metodiku, kas izstrādāta valsts līmenī, lai uzraudzītu un novērtētu atvērto datu atkārtotu izmantošanu un ietekmi.
Precīzāk, stratēģiskās izpratnes (Strategic awareness) sadaļā, kura apskata un analizē pieeju un metodoloģiju atvērto datu atkalizmantošanas un ietekmes jomā, Latvija ieguvusi 83%, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 62%.
Stratēģiskās izpratnes sadaļa uzsver nacionālās atvērto datu komandas nozīmi, tādējādi valstij veidojot skaidrāku vīziju un uz mērķi tendētu procesu atvērto datu jomā.
Ietekmes novērtējumā Latvija ievērojami pārsniegusi Eiropas vidējos rādītājus arī vides ietekmes sadaļā.
Jaunākajā, 2018. gadā pievienotajā, Eiropas datu portāla anketas sadaļā par datu kvalitāti, kurā ietverta analīze par to, cik lielā mērā valstu portāliem ir sistemātiska un automatizēta pieeja datu harmonizēšanai, kāda ir pieejamo datu precizitāte un ticamība un to atbilstība metadatu standartam DCAT-AP[2], Latvija pārsniegusi Eiropas vidējos rādītājus divās kategorijās: datu un metadatu aktualitātēs par 13% un DCAP-AP atbilstībā par 15%.
Iepriekš 2016.-2017. gada Eiropas datu portāla atkalizmantošanas indeksa rādītāji tika vērtēti pēc trim faktoriem un 2017.gadā Latvija ierindojās 18.vietā.
Taču 2018. gada Eiropas datu portāla veidotajā anketā datu atkalizmantošana tiek analizēta pēc četriem noteicošajiem faktoriem: izvērtējot valstu aktivitātes atvērto datu politikas jomā, analizējot atvērto datu portālu funkcijas, apskatot datu ietekmi uz ekonomiku un vidi, kā arī aplūkojot datu ietekmi uz politiskiem lēmumiem un sabiedrību.
Lai gan pētījumā netiek vērtēts Eiropas Savienības dalībvalstu portālos publicētais datu kopu skaits, tomēr tiek ņemti vērā publicēto datu kopu kvalitātes aspekti – automatizēta datu kopu augšupielāde un datu kopu atjaunošanas biežums.
Lai arī turpmāk nodrošinātu progresu atvērto datu jomā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar nozares pārstāvjiem – Latvijas atvērto tehnoloģiju asociāciju un Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, turpina darbu ar valsts iestādēm atvērto datu jomā, lai arī turpmāk nodrošinātu kvalitatīvu datu kopu publicēšanu Latvijas Atvērto datu portālā, tāpat, norisinās darbs pie portāla funkcionalitātes uzlabojumiem.
DCAT lietojumprogrammu profils datu portāliem Eiropā (DCAT-AP) ir specifikācija, kuras pamatā ir datu kataloga vārdnīca (DCAT), lai aprakstītu publiskā sektora datu kopas Eiropā. Specifikācijas lietojuma mērķis ir ļaut starp-datu portālam meklēt datu kopas un padarīt publiskā sektora datus vieglāk meklējamus pāri robežām (starptautiskajos portālos) un nozarēm.
