Latvijā alkohola dēļ zaudē 20 tūkstošus mūža gadus, 80 miljonus eiro gadā 0
Latvija alkohola radīto seku – cilvēku pāragras nāves, slimību, utt. – dēļ zaudē gandrīz 20 tūkstošus mūža gadus un 80 miljonus eiro gadā, pastāstīja LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārcis Trapencieris.
Pēc atkarību pētnieka domām ir ļoti būtiski samazināt grādīgo dzērienu pieejamību, tostarp līdzsvarojot akcīzes nodokli starp stipro alkoholu un tā dēvēto stiprināto alu.
Sevišķi aktuāli ir samazināt šo alkoholisko dzērienu patēriņu jauniešu vidū, jo tieši alkohola lietošanas sekas ir lielākais jauniešu priekšlaicīgas nāves cēlonis. Tā ir gan vienkārša pārdzeršanās, gan sēšanās pie stūres alkohola reibumā. Tāpat ilgstoša tā lietošana rada arī turpmākas veselības problēmas, tai skaitā onkoloģiskās saslimšanas.
„Tā sauktais stiprinātais alus pēc savas iedarbības ir līdzvērtīgs degvīnam, taču ja akcīzes nodokļa likme par vienu litru degvīna ir 5,35 eiro, tad par tādu pašu alkohola daudzumu iegādājoties stipro/stiprināto alu – gandrīz deviņas reizes mazāka jeb tikai 0,62 eiro. Tā ir pārāk liela starpība, tādēļ, domājot par akcīzes izmaiņām, ir jāmeklē risinājumi, kā neitralizēt nodokļa likmju nelīdzsvarotību un palielināt populārā stiprinātā alus cenu,” uzskata pētnieks.
Šos un citus secinājumus Trapencieris prezentēja konferencē “Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai”.
Pēc Trapenciera domām, straujāka akcīzes nodokļa celšana alum ļautu kaut nedaudz risināt vienu no visaktuālākajām problēmām, proti, mazinātu grādīgo dzērienu pieejamību jauniešu vidū.
„Piemēram, viens no piedāvātajiem nodokļa izmaiņu plāniem palielinātu alus pudeles cenu par pieciem līdz sešiem centiem. Tas it kā nav daudz, taču daļai jauno cilvēku tas var būt pietiekams arguments, lai alu pirktu retāk,” skaidro Trapencieris.
Nesabalansēta nodokļu politika arī rada tendenci, ka akcīzes likmes pieaug daudz lēnāk nekā reālā darba alga, tādēļ pēdējos gados palielinās alkoholisko dzērienu pieejamība. Piemēram, par vidējo darba algu 2014.gadā varēja nopirkt astoņus litrus degvīna vairāk nekā 2011.gadā.
Tādēļ ir vērojams zināms paradokss: sabiedrības veselība kopumā uzlabojas, tomēr alkohola radītās problēmas nemazinās. Tiesa, ar alkohola lietošanu saistītās problēmas lielākoties skar riska grupas, piemēram, bezdarbniekus, cilvēkus ar zemiem ienākumiem, taču viens no valsts uzdevumiem ir rūpēties par tiem, kuriem neklājas īpaši labi, uzsver pētnieks.
Augstākas akcīzes nodokļa likmes nozīmētu arī lielākus ieņēmumus budžetā. Aprēķini liecina, ka mērens šā nodokļa pieaugums gadā ļautu papildus iekasēt apmēram 10 miljonus eiro. Ja likmes tiek celtas pakāpeniski, piemēram, trīs gadu laikā, tad gan ražotāji, gan tirgotāji varētu vieglāk pieņemt cenu palielinājumu.
Jau vēstīts, ka 12.Saeimas deputāts Imants Parādnieks ir izstrādājis likumprojektu, kura mērķis ir paaugstināt akcīzes nodokli atsevišķām alkoholisko dzērienu grupām, tai skaitā tā dēvētajai “lētajai nāves dzirai” – alum ar paaugstinātu alkohola saturu, ko bieži pārdod 2 litru iepakojumos. Tāpat Parādnieks rosina paaugstināt akcīzes nodokli vīnam un spirtam, kā arī dažādiem subproduktiem, piemēram, alkoholiskiem kokteiļiem
Tā, piemēram, alum ar absolūtā spirta daudzumu līdz 5,8% atkarībā no tilpuma cena gala patērētājam varētu pieaugt no 0,05 līdz 0,21 eiro litrā. Savukārt alum ar absolūtā spirta daudzumu virs 5,8% no 0,28 līdz 0,60 eiro litrā.
