Latvijā akcentē senioru nodarbinātības jautājuma nozīmīgumu 0
Cilvēki novecojot ir gatavi saglabāt aktivitāti, liecina gan jaunā “Eirobarometra” apsekojuma rezultāti, ar kuriem nākusi klajā Eiropas Komisija, lai atzīmētu 2012. gada – Eiropas gada aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei – sākumu, gan daudzie pasākumi, kas Latvijā visa gada garumā notiks senioru aktīvākai iesaistei sabiedrības dzīvē.
ES mājas durvis senioriem plaši atvērtas
Kaut arī oficiāli senioriem un paaudžu solidaritātei veltīto gadu Latvijā Labklājības ministrija, rīkojot pasākumu Eiropas Savienības (ES) mājā, paredzējusi atklāt vien februāra sākumā, paši seniori, negaidot nekādus pamudinājumus “no augšas”, jau sākuši aktīvi rosīties.
Tā pensionāru biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse” (RASA), ko vada Terēzija Mackare, ES mājā sarīkoja pasākumu “Senioru lēciens tehnoloģiju laikmetā”, lai tie seniori, kuri vēl nav apguvuši sazināšanos internetā, varētu iemācīties lietot saziņas programmu “Skype”. Pensionāru pilnā zāle un viņu nopietnā sejas izteiksme liecināja, ka cilvēki šeit nav nākuši izklaidēties, bet gan iemācīties jaunas prasmes.
Lai iegūtās zināšanas nostiprinātu praktiski, senioriem nāca talkā brīvprātīgie jaunieši. Viens no viņiem bija Sandis Grundšteins, Rīgas Tehniskās universitātes absolvents datorzinātnēs.
“Man šobrīd īsta darba nav. Tādēļ labprāt atsaucos Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajam brīvprātīgajam darbam – apmācīt seniorus. Par to saņemu arī nelielu atalgojumu – četrdesmit latu mēnesī. Parasti darbojos Rīgas aktīvo senioru alianses telpās, bet ES mājā esmu pirmoreiz. Uztraucos tāpat kā seniori, kuri man jāapmāca,” atzina puisis.
Pavisam drīz, 26. janvārī, jaunās zināšanas seniori varēs likt lietā, iesaistoties “Vecmāmiņu kontaktbiržā” – šajā pasākumā ES māja aicina piedalīties vecmāmiņas un ikvienu citu, kurš vēlas dalīties savās zināšanās, sniedzot konsultācijas, piemēram, par bērnu aprūpi ar “Skype” vai citu tehnoloģiju starpniecību. “Mums sabiedrībā jārunā vienam ar otru, un tikai šādā veidā varam uzzināt cits par citu un to, ko varam sniegt citai vecuma grupai,” uzsver EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Sanita Jemberga. “Visa šā gada laikā pie mums Eiropas mājā notiks senioriem domāti pasākumi, tos visus var apmeklēt bez maksas.”
Kas vienam jauns, citam – vecs
Komisijas publiskotie jaunā “Eirobarometra” apsekojuma rezultāti liecina – 71% eiropiešu apzinās, ka Eiropas iedzīvotāji strauji noveco, bet 42% aptaujāto par to raizējas. Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka 55 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem ir liela nozīme sabiedriskajā dzīvē. Vairāk nekā 60% uzskata, ka būtu jāatļauj strādāt pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, un viena trešdaļa aptaujāto domā, ka varētu paši strādāt ilgāk. Interesanti, ka šo domu lielākoties pauž tie cilvēki, kam pensijas vecums vairs nav tālu.
Pētījums arī atklāj, ka 63,9 gadi ir tas vidējais vecums, kad cilvēku sāk uzskatīt par vecu, taču ir vairāk nekā desmit gadu atšķirība dažādās valstīs. Tā Nīderlandē par vecu uzskata cilvēku, kas sasniedzis 70 gadus, bet Slovākijā – 57,7 gadus. Maltā, Portugālē un Zviedrijā cilvēkus, kas jaunāki par 37 gadiem, uzskata par jauniem, bet Kiprā un Grieķijā – līdz 50 gadu vecumam. Vidēji eiropieši par jauniem vairs neuzskata tos, kas pārsnieguši 41,8 gadu slieksni.
Svarīgajā nodarbinātības jautājumā tikai katrs trešais eiropietis piekrīt tam, ka līdz 2030. gadam būtu jāpaaugstina pensionēšanās vecums, lai gan daudzās dalībvalstīs, tostarp Latvijā, tā ir politikas prioritāte. 61% respondentu pārliecināti, ka cilvēkiem vajadzētu ļaut turpināt strādāt arī pēc oficiālā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
Vidējais vecums, kādā cilvēki 2009. gadā pameta darba tirgu, bija 61,5 gadi. 42% eiropiešu uzskata, ka viņi spēs darīt to pašu darbu, ko dara pašlaik, arī pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas. Gandrīz divas trešdaļas eiropiešu labprātāk apvienotu nepilnas slodzes darbu ar daļēju pensiju nekā pensionētos.
Svarīgākais – nodarbinātība
Latvijā visa Eiropas gada garumā paredzēti visdažādākie pasākumi, piemēram, reģionos tiks organizēti pieci pasākumi aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes jautājumu skaidrošanai, regulāri tiks publiskota informācija par šo gadu LM mājas lapā, sabiedrībā mīlēti cilvēki izvirzīti par Labās gribas vēstniekiem, kas citiem nesīs pozitīvu vēsti, un īstenotas vēl daudzas citas aktivitātes. Labklājības ministrijas (LM) vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītājas vietniece Agnese Gaile: “Šā gada ietvaros īpašu uzmanību vēlamies pievērst vecuma diskriminācijai attiecībā uz nodarbinātību. Mūsu valsts likumdošanā joprojām ir ierobežojumi attiecībā uz vecumu, un tas jāpārkārto atbilstoši dzīves realitātei. Talkā nāks arī tiesībsargs ar savu kompetenci nodarbinātības jautājumos.”
Lai pievērstu uzmanību senioru nodarbinātības jautājumam, LM šogad arī iecerējusi īstenot konkursu par senioram draudzīgu uzņēmumu.
Jāpiebilst, ka Eiropas gada īstenošanā Latvijā ļoti liela nozīme ir pašvaldībām – tās sniedz lielu atbalstu ar senioriem un starppaaudžu sadarbību saistītajām aktivitātēm.
