Latvijā aizliedz kameršļūkšanu. Kalnu slēpošanas sporta bāzēm nosaka vēl stingrākus Covid-19 ierobežojumus 44
Kalnu slēpošanas sporta bāzēm ārkārtējās situācijas laikā būs jāievēro vēl papildus nosacījumi, sniedzot pakalpojumus un rīkojot sporta treniņus, lai garantētu apmeklētāju drošību un nepieļautu Covid-19 izplatību, ceturtdien lēma valdība.
Valdība noteica, ka ar izklaidi saistītajos saimnieciskajos pakalpojumos, kas ārkārtējās situācijas laikā klātienē ir aizliegti, iekļaujas izklaides pakalpojumi kameršļūkšanas vietās.
Ņemot vērā esošos labos laika apstākļus, kas ir īpaši piemērotiem ziemas sportam, kalnu slēpošanas trasēs ir būtiski audzis apmeklēju skaits, tāpēc valdība uzskata, ka kalnu slēpošanas trašu operatoriem – kalnu slēpošanas sporta bāzes īpašniekiem vai tiesiskiem valdītājiem – ir izvirzāmi papildus drošības pasākumi, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos un nodrošinātu epidemioloģiskās pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Ar jaunajiem ierobežojumiem tiek noteikts, ka kalnu slēpošanas sporta bāzē un tās apsaimniekošanā esošajā teritorijā vienlaikus nedrīkst atrasties vairāk kā 300 personas ar noteikumu, ka katrai personai tiek nodrošināti vismaz 70 kvadrātmetru ārtelpas un visur ir iespējams ievērot divu metru distanci.
Maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi atrodas kalnu slēpošanas sporta bāzes teritorijā ar pacēlāju biļetēm, ir nosakāms pēc pacēlāju kapacitātes un konkrēta aprēķina.
Ja kalnu slēpošanas sporta bāzes teritorijā izsniegts ēdiens līdzņemšanai, tad izsniegšanas vietas tuvumā nedrīkst atrasties galdi un soli.
Tāpat noteikts, ka kalnu slēpošanas sporta bāzes īpašniekam ir jāieceļ atbildīgo personu, kas organizē epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu kalnu slēpošanas sporta bāzē, kā arī nodrošina nepieciešamo personālu kontroles pasākumu īstenošanai, tai skaitā autostāvvietās.
Īpašnieks ir tiesīgs nodrošināt arī pastāvīgu novērošanas kameru pieslēgumu tiešsaistes režīmā ar skatu uz pacēlāju rindām un citām vietām, kur iespējama cilvēku drūzmēšanās, piemēram, biļešu kasēm, sporta inventāra nomas un ēdiena izsniegšanas vietām.
Lai gan Ministru kabineta (MK) rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu aizliedz ar izklaidi saistītu saimniecisko pakalpojumu sniegšanu klātienē, praksē novērots, ka ne vienmēr pakalpojumu sniegšanu ir pārtraukušas tās izklaides vietas, kas nav tieši pieminētas izklaides vietu uzskaitījumā. Viens no šādiem izklaides pakalpojumiem, kas joprojām daļēji turpina savu darbību, ir kameršļūkšanas pakalpojumi.
Lai gan kameršļūkšana norisinās ārtelpā, kameršļūkšana nav atzīstama par sporta veidu un līdz ar to ar kameršļūkšanu saistītas aktivitātes nav atzīstamas par ārtelpu sporta nodarbību, uzsver valdība.
Patlaban rīkojumu projekts paredz, ka Covid-19 pandēmijas laikā sporta treniņi var norisināties ārtelpās vai attālināti, ievērojot nosacījumu, ka sporta treniņa norisei ārtelpās vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 10 personas, neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus, un netiek izmantotas ģērbtuves.
Ja to pieļauj attiecīgās ārtelpas sporta norises vietas platība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs, ja dažādu treniņgrupu plūsmas fiziski nepārklājas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība. Tāpat sporta aktivitātēs ārtelpu sporta norises vietās joprojām var iesaistīties arī individuāli vai viena mājsaimniecība.
