Latvijā 11 000 hektārus klāj latvāņi. Kāpēc tos neizdodas apkarot? 38
Madara Briede< “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) aplēses liecina, ka Latvijā kopumā latvāņi klāj aptuveni 11 000 hektāru lielu platību un no 119 Latvijas novadiem un pilsētām latvāņu nav tikai 12.
VAAD Augu karantīnas departamenta pārstāve Astra Garkāje norāda: kur latvāņu iznīcināšanu veic, to izdodas izdarīt (atkarībā no metodes un ierobežošanas intensitātes – ātrāk vai vēlāk).
Neizdodas tur, kur kaut kādu iemeslu dēļ nedara vai pārtrauc to darīt. Piemēram, pietrūkst savstarpējas komunikācijas ar blakusesošajiem īpašniekiem, pašvaldību, tādējādi nenotiek koordinēta ierobežošana, dara to ar pārtraukumiem, nav zināšanu vai pakalpojumu sniedzēju, kas veiktu to, ko īpašniekam pašam nav iespējams izdarīt, utt.
Trūkst resursu un koordinēšanas
Galvenie klupšanas akmeņi cīņā ar šo sugu ir arī komunikācijas un resursu trūkums (zināšanu, koordinācijas, laika, darbaspēka trūkums, pakalpojumu sniedzēju neesamība novadā utt.). Bet kā panākt, ka visi iesaistās latvāņa izplatības ierobežošanā? Varbūt jāpalielina sodi?
“Komunikācija ir visbūtiskākais, kā arī pašvaldības iesaiste koordinēšanā, aktuālas informācijas sniegšana, datu esamība par teritorijām, ierobežošanu un ar to saistītajiem aspektiem, piemēram, metodēm, aizsargtērpiem, pakalpojumu sniedzējiem. Soda esamība palīdz, tā mobilizē. Taču sodīšana ne dienestam, ne pašvaldībām, kas to var piemērot, nav pašmērķis, bet līdzeklis situācijās, kur citi līdzekļi nedarbojas,” atbild eksperte.
Izplatības dati – nepilnīgi
Par nožēlu, precīzi un visaptveroši par latvāņa izplatības izmaiņām nevarot spriest, jo VAAD resursi plānveida monitoringam netiekot piešķirti jau vairāk nekā 10 gadu. Taču pēc iedzīvotāju un pašvaldību ziņojumiem teritorijas gan tiek apstrādātas un izplatība samazinās, gan arī tiek konstatētas līdz šim nezināmas invadētās teritorijas. Saņemot šādus ziņojumus, VAAD inspektors dabā pārliecinās par ziņu patiesumu un veic izmaiņas latvāņu izplatības mērījumu kartē: karte.vaad.gov.lv.
“Novados, kur tiek veikta latvāņu koordinēta ierobežošana, rezultāti ir vērā ņemami un vizuāli pamanāmi. Prieks par novados esošajiem uzņēmīgajiem darītājiem, tāpēc ir mazāk ar latvāņiem invadēti Latvijas novadi, piemēram, Siguldas, Ķekavas, Cēsu, Priekuļu un citi,” uzsver A. Garkāje.
UZZIŅA
Invazīvās sugas Latvijā
* ES Regulā par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību invazīvo sugu sarakstiem kopumā par invazīvām šobrīd ir noteiktas 36 augu un 30 dzīvnieku sugas.
* Pēc šobrīd pieejamiem datiem, izplatītākās invazīvās sugas Latvijā ir Sosnovska latvānis, Kanādas zeltgalvīte, puķu sprigane un vārpainā korinte. No dzīvnieku sugām – jenotsuns un Amerikas ūdele.
* Informācija par invazīvajām sugām un to ierobežošanas metodēm pieejama DAP mājaslapā “daba.gov.lv”, VAAD mājaslapā “vaad.gov.lv”.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
