Kāpēc mežā pēc dabas veltēm dodas sabiedrisko attiecību aģentūras “Tēls PR” valdes priekšsēdētājs Ainars Vladimirovs? 0
– Ogu lasīšanai esmu par slinku. Mežā dodos tikai sēņot. Iemesli tam, kāpēc to daru, ir trīs. Pirmais – man ļoti patīk atrasties mežā. Tur ir tik forši – klusums, miers, var nedomāt par darbiem, problēmām un citām ikdienas lietām. Kas var būt vēl labāk – pastaigājos pa mežu, vēroju apkārtni un pie viena arī nogriežu kādu sēni. Otrs iemesls – sēnes ir smukas. Ja kādu beciņu pirms likšanas grozā vēl arī nobildēju, tad sanāk divi vienā – gan sēnes grozā, gan jaukas bildes paša priekam. Trešais – man ļoti garšo sēnes. Dažādos veidos un ar dažādu pielietojumu – mērcē, zupā, konservētas, kaltētas. Vislabāk no visām sēnēm – marinētas cūcenes un vilnīši. Daudzi saka – dīvaina izvēle, bet šīs sēnes marinētas vai sālītas sanāk kraukšķīgas. Turklāt man patīk arī sēņu gatavošanas process. Varu ņemties stundām ilgi.
Pēdējos gados pēc sēnēm visbiežāk dodos uz mežiem savu lauku māju tuvumā Birzgales pusē. Man ir “mazais aplis” un “lielais aplis”, kur atkarībā no vajadzības sēņoju. Ja konservēšanai un gatavošanai ziemai, tad jādodas lielajā aplī, ja vakariņu mērcītei – tad mazajā.
Šovasar jūlija pirmajā pusē sava atvaļinājuma pēdējās dienās jau paspēju pasēņot, un veicās ļoti labi. Sanāca kārtīgai gaileņu mērcei. Klāt piekodu mazsālītos gurķīšus un vārītus jaunos kartupeļus ar dillītēm. Kas var būt vēl garšīgāk!
Pagājušajā gadā manu marinēto sēņu burciņas kļuva par iecienītu dāvanu draugiem un paziņām. Arī draugi un ģimenes locekļi lieliski prot gatavot sēnes. Tad ir interesanti nogaršot, kā kuram marinējums vai sālījums sanācis un kā tas atšķiras pēc garšas, – stāsta Ainars.
