Latvietis Tenerifē: Ko varam mācīties no Spānijas par bēgļu un tūristu mīlēšanu 42
Mūsdienu pasaule šobrīd atgādina karuseļu atrakciju, kur sistēmas vadības pults palikusi uzrauga – alkoholiķa aizmugures kabatā, tāpēc nevienam nav īsti skaidrs, kā beigsies “džoiraids”…
Skaidrs ir viens: izmaiņas sagaida pilnīgi visas dzīves nozares, sākot no kravu pārvadājumiem, aviosatiksmi un beidzot ar izklaidi un tūrismu. Pēdējā pozīcija ir ļoti svarīga auksto, bagāto Ziemeļvalstu iedzīvotajiem, kuriem ceļošana un atpūta siltās zemēs līdz šim bija pierasti un pašsaprotami.
Galvenais tūrisma bieds – nekontrolējamā migrācija, kas atbaidījusi daudzus kultūras tūristus Eiropā, un terorisms, kas padarījis nelietojamu praktiski visu Ziemeļāfriku un Tuvos Austrumus.
Šobrīd nopietnus zaudējumus cieš Eiropas iekšējais tūrisms, iespējams, lielākais zaudētājs ir Francija, jo valsts tūrisma prestižs ir iedragāts džihādistu kreatīvo eksperimentu rezultātā – sākot no ķecerīgu skribentu apslaktēšanas un beidzot ar futbola spēļu izjaukšanu ar specdienestu sankcionētiem trotila salūtiem…
Ļaunas mēles melš, ka arī uz jaunizveidotās Austrijas robežas tiekot pārbaudīti slēpju nūju gali, bet Višegradas valstis bez kavēšanās ritina dzeloņdrāšu celiņus pret nelūgtiem viesiem.
Vācu tūrisms jau sajutis strauju kritumu, bet ilgtermiņa sekas būs jūtamas gada beigās – visu acis vērstas uz Oktoberfestu, kas tradicionāli bija numur tūrisma galamērķis Vācijā. Vērojot notikumu attīstību, atliek cerēt, ka līdz oktobrim vāciešiem vēl būs galvas, kur šo alu ieliet…
Kā vienmēr, ir arī daži vinnētāji – piemēram, Spānija, kas izrāda daudz pragmatiskāku pieeju tūrisma tirgus aizsardzībā. Spānija migrantus pieņem, bet pabalstu sistēma ir izstrādāta tāda, ka nestrādājot izdzīvot nav iespējams.
Tāpēc šajā valstī neredzēsiet dīkus migrantu pūļus, kas uzkrītoši koncentrējas tūristu apmeklētās vietās.
Vērts pieminēt Kanāriju salas, kas šobrīd ir kļuvušas par patīkamu izņēmumu juku skartajā tūrisma pasaulē. Arī Kanāriju salu pērle Tenerife ir saskārusies ar piedāvājumiem pieņemt migrantus, bet salas administrācija pamanījusies no sadales atteikties ar piebildi, ka nenovēršamas sadales gadījumā viņi tiks izmitināti salas ziemeļdaļā tālu no tūristiem.
Šobrīd Tenerife ir viens no pasaulē drošākajiem tūrisma galamērķiem, vienīgais noziedzības veids ir zādzības no auto un kabatām, joprojām ir iespējams šo salu kājām apstaigāt naktī un kunga prātā bez sekām veselībai.
Neskatoties uz esošo mieru, salas lidostās patrulē smagi bruņoti policisti, esošie musulmaņi tiek pieskatīti un daži pat arestēti. Iemesli nav plašākai publika zināmi, stāsta, ka viens no aizturētajiem esot miegā pateicis vārdu “džihāds”.
Tenerifē gadiem ilgi dzīvo neliela Senegālas bēgļu komūna, tā sauktie laivotāji, kas agrāk mēdza ierasties salā lielās laivās. 80-90.gados “melnīši” to bija pārvērtuši par nacionālo sportu, bet augstā bīstamības pakāpe to padarīja nepopulāru pat tautā ar lielu dzimstību.
Salu droši aizsargā turbulentas okeāna straumes un bijuši gadījumi, kad straumju sagrābtā senegāliešu liellaiva virpuļoja tur nedēļām, kamēr krastā piestāja pilnīgi mumificējušies pasažieri.
Senegālieši sociumā iekļāvušies nav, bet sabiedrību neapdraud absolūti – viņi ir ļoti miermīlīgi, un pastāv nerakstīta vienošanās ar policiju, kas piever acis uz senegāļu kluso marihuānas un suvenīru tirgošanu vakaros.
Varas iestādes nemēģina viņus pārtaisīt vai civilizēt, bet viņu bērni tiek obligāti apmācīti vietējās skolās, neinteresējoties par vecāku viedokli.
Rezultātā Kanāriju salu saprātīgā un stingrā politika ir izveidojusi miermīlīgu sabiedrību (Adehes adminstratīvajā rajonā dzīvo 100 tautības!), kur ir cieņā miers un saskaņa, dzīvo arī neliela musulmaņu kopiena, bet sievietes ar aizsegtām sejām nav redzamas vispār.
Valdošā reliģija ir katolicisms, kas tiek mācīts skolās jau no pirmās klases, bet mēģinājums ievazāt Viņķeles grāmatiņas beigtos ar vainīgā izbarošanu krabjiem.
Tāpēc pašreizējā līderpozīcija ziemas tūrismā ir visnotaļ pelnīta – arhipelāga vējainās salas Fuerteventura un Lansarote uzņem rekordlielu sērferu skaitu, Tenerife un Grankanāŗija specializējas uz ģimeņu tūrismu. Mazā El Hierro nebeidz priecēt nirējus, bet superzaļā Lapalma un Lagomera atzītas trekinga paradīzes. Minisaliņas Graciosa un Isla de Lobos ar baltajām gliemežvāku pludmalēm ir viens no eksotiskākajiem Kanāriju salu galamērķiem – Isla de Lobos ir neapdzīvota , bet Graciosa ir tikai 500 iedzīvotāju uz kilometriem garām, baltām pludmalēm.
Ko Latvija var mācīties no Kanāriju salu tūrisma veiksmes stāsta? Viss ir vienkārši – jāaizstāv savas intereses līdz pēdējam!
Arī Latvijas tūrisma zelta stunda ir klāt, tā tikai jāpaņem.
Viegli noprast, ka, neievedot Latvijā nevienu migrantu, valsts iegūtu oāzes statusu Eiropā, kur neviens neapgrābstītu sievietes, nespridzinātu bumbas un nesagrābtu ķīlniekus, jo katrs pamanītais bārdainis liks policijas lampiņām mirgot. Un pa Vecrīgu pastaigātos nostaļģiskas zviedru kundzītes, atceroties savu bērnību, kad zāle bija zaļāka un cilvēki – baltāki…
Māris Jurjāns, preses fotogrāfs Latvijā, tūrisma nozares uzņēmējs Tenerifē
