Ilze Pētersone: Latvieši ir pacietīgāki – tā saka Ukrainas zobārsts Latvijā. Paciešam Grevcovu un Ždanoku… 20
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Latvieši ir pacietīgāki, apmēram tā saka zobārsts no Ukrainas, kas gada nogalē Priekules poliklīnikā atvēris privātpraksi un labo ļaudīm zobus. Ukraiņi tādi neesot.
Vakar visu dienu ziņās grabēja Glorijas Grevcovas vārds. Izskatās, Ždanokai aug jaunā maiņa. Saeimas deputāte vai, pareizāk sakot, tā saucamā deputāte bija ieklīdusi Okupācijas muzejā un par redzēto izteicās tīmeklī, atsperdamās pelnot Kremļa žetonus.
Vai mums viņas meli un žvadzēšana būs jāpacieš tāpat kā Ždanokas prokremliskā propaganda Eiropas Parlamentā, kas ilgusi gandrīz 20 gadus? Vai tomēr likumdevējs un drošības iestādes noliks viņu un līdzīgus prokremlistus pie vietas, lai tos ne redz, ne dzird ne Eiropas Parlamentā, ne Saeimā, ne pašvaldībās – ne vēlētos amatos, ne kā amatpersonas. Vislabāk – nekur Latvijā.
Vismaz 13 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju nav pacietīgie pie zobārsta. Ar savu balsojumu portālā “Mana balss” viņi Saeimai pieprasījuši pieņemt likuma pantu, kas prokremliski noskaņotiem cilvēkiem liegtu strādāt valsts un pašvaldību institūcijās. Saeima šo priekšlikumu vētīs četrās komisijās.
Jau tagad likums pieprasa lojalitāti jeb respektu pret valsts varu un tās likumu ievērošanu civildienestā, tiesībsargājošajās iestādēs un skolotājiem. Starp citu, pirms sešiem gadiem Satversmes tiesa skatīja lietu, vai Izglītības likums, kas paģēr lojalitāti Latvijas valstij no izglītības iestādes vadītāja un skolotājiem, atbilst Satversmei. Protams, atbilst.
Tiesa nosprieda, ka ne tikai skolēnu, bet visas sabiedrības interesēs ir tas, lai pedagoga un izglītības ie-stādes vadītāja pienākumus veiktu personas, kas ir lojālas Latvijas Republikai un tās Satversmei un attiecīgi spēj bērnus audzināt par Latvijas valstij un tās pamatvērtībām uzticīgiem pilsoniskas sabiedrības locekļiem. Skan pareizi un labi, bet par kādu respektu pret valsti un tās likumu ievērošanu varam runāt, piemēram, skolās, kurās pedagogi joprojām latviešu valodu neprot vai prot to nepietiekamā līmenī? Latvijā tādu ir daudz. Eh, atkal esam pacietuši un piecietuši – vairāk nekā 30 gadu garumā.
Nu gan pietiks, vai ne?
