Pārtiku maina pret patronām 160
Īpašs stāsts ir bataljona cīņasspars. “Pozīcijās pie Doņeckas lidostas stāvējām kopā ar Ukrainas regulārajiem spēkiem. Viņi to uztvēra pozitīvi, ja jāstāv pozīcijās blakus kādam no brīvprātīgajiem bataljoniem, jo mūsu morāle un cīņasspars ir lielāks un mēs stāvēsim līdz galam. Regulārajos spēkos ne vienmēr tā ir, jo tajos dienošie bieži ir nobijušies. Tajā ir daudz neapmācītu zemnieku un strādnieku puišu bez pārliecības, ko dara, un priecājas, ka ir uz ko paļauties,” atceras Andris.
Viņš uzskata, ka bataljona cīņasspars ir labs, taču ir problēmas ar profesionālismu, jo lielākā daļa nekad iepriekš nav dienējuši vai turējuši rokās ieročus. Par Ukrainas armijas cīņasspējām viņš ir kritisks: “Armija it kā visu laiku ir bijusi, bet pienāca 2014. gads, un tai bija jādodas karot. Iepriekš tā nebija armija, jo nepildīja savas funkcijas. Piemēram, ir stāsti, ka ģenerālis sūtīja karavīrus strādāt uz rūpnīcu, celt vietējiem “biezajiem” mājas un armijas manta tika izzagta.”
