Latvieši par pārtiku maksā vairāk nekā igauņi – esam īstas “naudas govis” “Rimi” un “Maximai”, secina igauņu medijs 305
Latvieši par pārtiku maksā daudz vairāk nekā igauņi, lai gan saņem mazāk. Ja Igaunijā vidējā darbinieka alga ir 1416 eiro, Latvijā tā ir aptuveni par 300 eiro mazāka, izpētījis un raksta Õhtuleht.ee. Ieskatāmies vairāk šī medija secinājumos!
Ieejot pārtikas veikalā “Rimi”, kas atrodas dažus simtus metru Latvijas Nacionālās operas, uz Vecrīgas robežas, aizraujas elpa. Ja pirms dažiem gadiem cilvēki pastāvīgi runāja par iepirkšanos Latvijā, tagad, šķiet, ka lielākā daļa cenu tur ir augstākas.
Tallinas vecpilsētā arī ir “Rimi” (tas, ar ko Õhtuleht salīdzinās cenas). Tādējādi “tūristu koeficients” netiks ņemt vērā. Latvijā vairāk vai mazāk viss ir dārgāks. Protams, vienkāršākais veids ir salīdzināt cenas labi zināmiem starptautiskiem zīmoliem.
Šie produkti, visticamāk, Igaunijā un Latvijā nonāk no vienas rūpnīcas. Tomēr 100 grami “Haribo” gumijas lāču maksā 1,29 eiro Igaunijas Rimi, bet Latvijas – 1,75 eiro. Puslitra “Coca-Cola” pudelei atlaide bija abās valstīs, Latvijā – 0,99 eiro, Igaunijā – 0,75 eiro. Abās valstīs cenai papildus piemēro 10 centus par taru.
Arī Rimi zīmola produkcija ir identiska. Paciņu ar 10 “Rimi Basic” oām Latvijā var iegādāties par 1,99 eiro, Igaunijā – tikai par 1,69 eiro. Arī gatavās sviestmaizes Igaunijā ir par 20 centiem lētākas.
Nedaudz mainīgāka aina paveras pie augļiem un dārzeņiem.
Igaunijā, piemēram, kartupeļi ir lētāki –0,39 eiro kilogramā, Latvijā – par 20 centiem vairāk, tomātu, kā arī citronu un mandarīnu kilograma cena ir par 60 centiem lielāka. Savukārt latvieši var lepoties, ka pašmāju gurķi ir par 80 centiem lētāki kilogramā, ķiploki – par 40 centiem lētāki. Sīpoli abu valstu veikalos maksā vienādi – 1,19 eiro kilogramā.
Cenu atšķirība minētajā kategorijā droši vien attaisnojama ar argumentu, ka tiek pārdoti dažādi augļi un dārzeņi no dažādām valstīm, un ir tikai loģiski, ka cenas atšķiras. Piemēram, lētākais tomāts igauņiem piegādāts no Turcijas, latviešiem – no Spānijas. Tomēr banāni gan Igaunijā, gan Latvijā piegādāti no
Ekvadoras, tiem ir pat identiskas etiķetes, taču tas pats kilograms banānu Rīgā maksā 1,79 eiro, bet 300 kilometru uz ziemeļiem, Tallinā, – 1,29 eiro.
Jāuzsver, ka alkohols Latvijā gan ir lētāks. Piemēram, pudele “Beefeater” džina Latvijā nopērkama par 2 eiro lētāk nekā Igaunijā, un alus arī ir par 10 centiem lētāks.
Kāpēc pārtika Latvijā ir tik dārga?
Augsto cenu iemesls nav tālu jāmeklē. Konkurence Latvijas mazumtirdzniecības ķēžu tirgū ir ievērojami mazāka par Igaunijas. Divi lieli spēlētāji – “Maxima” un “Rimi” – kopā ir gandrīz puse no tirgus. Nav “Selver” vai tā analoga. 2021. gadā tika atvērti “Lidl” veikali, bet visā valstī to ir tikai 19 –Vācijas zemo cenu veikalu tīkls nerada nopietnus draudus “Rimi” un “Maximai”.
Latvietis ir īsta naudas govs “Rimi” un “Maximai”. Pērn Igaunijā “Rimi” nopelnīja 8,5 miljonus eiro, bet “Maxima” 1,9 miljonus eiro peļņu. Tomēr ienākumi, kas saņemti Latvijā, padara šos skaitļus bālus. Salīdzinot ar latviešiem, igauņiem absolūti nevar piedēvēt pircēju “izspiešanu”. Latvijā pērn “Maxima” iebāza kabatā 30,6 milj. eiro peļņu, bet “Rimi” – 45,2 milj. eiro.
Tomēr beigsim uz pozitīvas nots: nakts SPA viesnīcā, Vecrīgā, maksā aptuveni 60 eiro. Tallinā par līdzīgu nāktos maksāt vairākus desmitus eiro vairāk. Arī nekustamā īpašuma cenas Tallinā ir par aptuveni 40–50 procentiem augstākas nekā Rīgā. Varbūt tāpēc latvieši joprojām var iet uz veikaliem un restorāniem.
