Latvietis gadā izmet 140 kilogramus pārtikas: kā strādās un cik maksās drīzumā obligātie biokonteineri? 68
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aptuveni 130–140 kg pārtikas produktu, rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, pavisam vismaz 319 000 tonnu pārtikas produktu ik gadu izmetam (ne visiem pārtikas atkritumu radītājiem un pārstrādātājiem ir jāziņo par savām darbībām). Šo pārtikas produktu ražošanā izmantoti dažādi resursi, toskait enerģija, piesārņota daba, tērēti naudas līdzekļi atkritumu vākšanā, pārstrādē un apglabāšanā.
Izšķērdīgi lietojam pārtiku
Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ziņo – ik gadu 14% no pārtikas pasaulē iet zudumā, pirms tā nonāk līdz tirgum vai veikalu plauktiem. Naudas izteiksmē izsakot, tie ir 400 miljardi ASV dolāru jeb Austrijā viena gada laikā radītais kopprodukts vai 11 Latvijas gada laikā saražotais.
Pārtikas atkritumi un pārtikas zudumi rada 8% no siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Izšķērdēto vai zudušo pārtikas produktu ražošanai pavisam ir izmantota ceturtdaļa no lauksaimniecībā izmantotā ūdens, tās izejvielu ražošanai bija vajadzīga aramzeme Ķīnas aizņemtās teritorijas platībā, ziņo FAO. Ja lietderīgi izmantotu vien 25% no pasaulē izšķērdētās pārtikas, ar to pietiktu 870 miljonu cilvēku paēdināšanai.
FAO ziņo, ka 690 miljoni pasaules iedzīvotāju cieš badu, trīs miljardi cilvēku neēd veselīgi. Covid-19 pandēmijas rezultātā nepaēdušo cilvēku ir kļuvis par 132 miljoniem vairāk.
Situācija ES dalībvalstīs – pārtikas zudumi ik gadu ir 88 miljoni tonnu 143 miljardu eiro vērtībā.
Vislielākie zudumi ir pārtikas izplatīšanas un mājsaimniecību posmā (FUSIONS aplēses). Proti, 70% pārtikas zudumu rodas mājsaimniecībās, ēdināšanas iestādēs un mazumtirdzniecībā, 30% ražošanā un apstrādē. Situācija Latvijā ir fiksēta zemāk redzamajos grafikos.
Biokonteineru maz
Patlaban vien dažās Latvijas pašvaldībās ir uzstādīti pārtikas atkritumu konteineri, tā saucamie biokonteineri.
Bioloģisko atkritumu šķirošana ir brīvprātīga, cilvēkiem pašiem ir jāiesaka konteineru uzstādīšana, tomēr jau pavisam drīz – no nākamā gada 1. janvāra tā būs obligāta Rīgā, bet 2023. gadā tā jāievieš visā valstī.
Tātad situācija bioloģisko atkritumu nozarē jau vistuvākajā nākotnē mainīsies.
Pērn ir izveidota to uzskaites metodika mājsaimniecībām un ražošanas uzņēmumiem. Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) atzīst – patlaban atbilstošu apsaimniekošanas risinājumu un pārstrādes iekārtu ar pietiekamām jaudām Latvijā nepietiek.
VARAM sola papildu atbalstu atkritumu poligoniem bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes iekārtu būvniecībai, nodrošinot vairāk nekā 14 milj. eiro ES fondu naudas atbalstu, kas ļaušot dalītu vākšanu visā Latvijas teritorijā sākt līdz 2023. gadam.
Lielāko daļu (50–75%) BNA iegūst no nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Atlikušo daļu BNA (25–50%) veido pārtikas atkritumi un citi. 2020. gadā veiktās aplēses par pārtikas daudzumiem ļauj secināt, ka ievērojamu pārtikas atkritumu un pārpalikumu daudzumu (aptuveni 180–200 tūkst. t/gadā) rada tirdzniecības, ēdināšanas un mājsaimniecību gala patēriņa posms, kura radītos pārtikas atkritumus un pārpalikumus iejauc nešķiroto sadzīves atkritumu masā.
Pļaviņās gadu bez maksas
Pļaviņās kopš 23. oktobra pie katras daudzdzīvokļu mājas ir uzstādīti konteineri pārtikas un citu bioloģisko atkritumu šķirošanai. Pašvaldības SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” valdes locekle Santa Zālīte teic, ka atkritumus novadā apsaimnieko pašvaldības uzņēmums, bet BNA apsaimniekošanai ir piesaistīts partneris SIA “Moss & Moss”.
“Bioloģisko atkritumu konteinerus izvietojām sešās vietās pie visām daudzdzīvokļu mājām ar mērķi mazināt Pļaviņu cilvēkiem maksu par atkritumu apsaimniekošanu.
Viņiem šis pakalpojums ir bez maksas, vismaz pilotprojekta laikā pirmos 12 mēnešus. Privātmāju iedzīvotājiem iespēja šķirot jau ir. Pārtikas atkritumu apsaimniekošanai izvēlējāmies sadarbības partneri tāpēc, ka vēlējāmies mazināt arī mūsu uzņēmuma darbības izmaksas.
Noteikti vēl vairāk stāstīsim iedzīvotājiem par bioloģisko atkritumu šķirošanas svarīgumu, drukāsim bukletus un citus uzskates materiālus, kā arī informēšanai izmantosim vietējos plašsaziņas līdzekļus. Stāstīsim par ieguvumiem no bioloģisko atkritumu šķirošanas arī klātienē mājas sapulcēs,” stāsta Santa Zālīte.
Viņa piebilst: “Maksa par atkritumu apsaimniekošanu ik gadu kāpj un vēl kāps. Pļaviņu cilvēki ieguvumu no šā pakalpojuma jutīs vien tad, kad šķiros pārtikas atkritumus, kas mazinās nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu un tātad arī maksu par to apsaimniekošanu.”
Uzņēmējs Jānis Moss teic – Pļaviņās iedzīvotāju sašķirotos bioloģiskos atkritumus sasmalcina un nogādā biogāzes stacijā, kur no tiem ražo enerģiju.
“Pilotprojekta laikā varēsim novērtēt šo atkritumu “ieguldījumu” biogāzes ražošanā. Ir jāizveido biogāzes ražošanai vispiemērotākā recepte, jānoskaidro, kādi materiāli un kādās proporcijās ir vajadzīgi. Mēs esam iecerējuši vēl šajā gadā sākt savas biogāzes stacijas būvniecību, lai izmantotu tajā ražoto gāzi automašīnu darbināšanai.
Noteikti nākotnē sadarbosimies arī ar citām pašvaldībām. Patlaban vissvarīgāk ir redzēt cilvēku attieksmi, reakciju uz bioloģisko atkritumu vākšanu. Mazākas izmaksas par šo pakalpojumu būs, ja savāktā materiāla būs iespējami vairāk un tas būs bez citu atkritumu veidu piemaisījumiem,” spriež Jānis Moss.
Vasarā bioloģiskos atkritumus izvedīs ik pēc 2–3 dienām, ziemas un rudens periodā vienu reizi nedēļā.
SIA “Moss & Moss” jau vāc pārtikas atkritumus arī no Pļaviņu novada restorāniem, kafejnīcām un veikaliem. “Šās sabiedriskās ēdināšanas pārtikas atkritumu šķirošanas un savākšanas sistēmas izveidei bija vajadzīgi aptuveni divi gadi,” atklāj uzņēmējs.
Lētāk, tomēr attieksme piesardzīga
SIA “Clean R” bioloģisko noārdāmo atkritumu šķirošanu saviem klientiem – privātpersonām un juridiskām personām – piedāvā kopš 2020. gada 20. maija, kad izveidoja pirmo bioloģiski noārdāmo jeb BIO atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā. Patlaban uzņēmums šo pakalpojumu piedāvā visās 12 apkalpotajās pašvaldībās.
“Clean R” valdes loceklis Guntars Levics: “Maksa par BNA konteinera apsaimniekošanu ir aptuveni par 40% zemāka nekā par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, un ekonomiskais izdevīgums ir arī viens no būtiskiem iemesliem, kas iedzīvotājus mudina šķirot atkritumus.
Pirmkārt, šķirojot atkritumus, iespējams būtiski samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu (parastais konteiners pildās lēnāk, jāizved retāk), otrkārt, maksa par biokonteineru izvešanu ir būtiski mazāka, tātad iedzīvotājiem ir reālas iespējas samazināt savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu. Iepakojuma (kartons, plastmasa un metāls), kā arī stikla konteinerus “Clean R” Rīgā saviem klientiem uzstāda un izved bez maksas.”
Patlaban Rīgā 1. zonā (Centra rajons un Latgales priekšpilsēta) “Clean R” klientiem maksa par bioatkritumu izvešanu ir 9,37 eiro/m3 ar PVN (nešķirotiem sadzīves atkritumu izvešanai tarifs ir 16,15 eiro/m3 ar PVN), bet Rīgā 2. zonā (Pārdaugavas Kurzemes rajons) biokonteinera izvešanas maksa ir 9,68 eiro/m3 ar PVN (nešķirotu sadzīves atkritumu maksa ir 16,43 eiro/m3 ar PVN.
“Cilvēki interesējas par bioloģisko atkritumu šķirošanu un pakāpeniski palielinās arī to iedzīvotāju un uzņēmumu skaits, kas izmanto iespēju ne vien ietaupīt naudu uz atkritumu apsaimniekošanas rēķina, bet arī kļūt videi draudzīgāki.
Tomēr pagaidām jūtam arī klientu piesardzību un izpratnes trūkumu, tādēļ par ļoti aktīvu iedzīvotāju interesi sākt šķirot bioloģiskos atkritumu pagaidām būtu pārdroši teikt.
Darbojamies, lai izpratne vairotos. Ņemot vērā, ka vairāk nekā 30% no sadzīves atkritumiem veido tieši pārtika, ko vajadzētu izmest BNA konteinerā, mums ir viegli aprēķināt, cik daudz varam ietaupīt, šķirojot ne vien iepakojuma atkritumus, bet arī bioloģiskos atkritumus,” piebilst Levics.
Jānis Aizbalts, “Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas sektora vadītājs, teic, ka šīs grupas uzņēmumi bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu piedāvā Mārupes, Ādažu, Salaspils, Babītes, Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, Siguldas novadā. “Šajos reģionos iedzīvotāji un uzņēmumi var pieteikt individuālos bioloģisko atkritumu šķirošanas konteinerus, kas tiek tukšoti saskaņā ar grafiku.
Ādažu gadījumā ES fondu projekta ietvaros 36 publiskajos šķirošanas punktos ir izvietoti arī konteineri bioloģiskajiem atkritumiem, ko cilvēki ļoti aktīvi izmanto. Savukārt arī citos novados iedzīvotājiem pieejami sezonālie risinājumi, piemēram, priekšapmaksas maisi bioloģiskajiem atkritumiem, dārza atkritumu pieņemšanas akcijas šķirošanas laukumos vai lielākiem apjomiem arī specializētie konteineri.
Bioloģisko atkritumu dalīta vākšana iedzīvotājiem pie esošajiem poligonu tarifiem ir ekonomiski izdevīgāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu vākšana. Piemēram, SIA “Eco Baltia vide” apkalpotajā Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa ir par 24% zemāka nekā sadzīves atkritumiem, proti, 12,57 eiro/m3 ar PVN. Arī citos novados bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa ir vidēji par vismaz 10% zemāka,” teic Aizbalts.
Kur nonāk bioatkritumi?
Daudzi privātmāju saimnieki bioloģiskos atkritumus atšķiro un savām vajadzībām gatavo kompostu. Laukos ir saimnieki, kas ar pārtikas atkritumiem baro cūkas, vistas. Savukārt centralizēti savāktie BNA patlaban nonāk vai nu tālākai apstrādei poligonos, vai arī četrās biogāzes stacijās (pavisam Latvijā darbojas 58 biogāzes stacijas).
Svarīgi, ka līdz 20% liela pārtikas atkritumu piedeva biogāzes iznākumu palielina par 1,2–1,5 reizēm.
Svarīgi, ka poligonos par bioloģisko atkritumu kompostēšanu nav jāmaksā dabas resursu nodoklis. Atbilstoši ES prasībām BNA pārstrādes laikā ir jāiznīcina nezāļu sēklas un slimību patogēni – sēnītes un baktērijas, ko var panākt, iekārtā nodrošinot temperatūras režīmu, kas pārsniedz +60 oC. Latvijas atkritumu poligonos, kur darbojas biogāzes stacijas, patlaban BNA nonāk atsevišķā atkritumu šūnā.
Baiba Rosicka, “Getliņi eko” projektu vadītāja, skaidro, ka bioreaktors ir inženiertehniska būve, kurā tiek izvietoti gan mehāniski atdalīti, gan dalīti vākti BNA. Izvietojot atkritumus bioreaktorā, pa slāņiem ierīko infiltrāta recirkulācijas un gāzes savākšanas sistēmas un iegūst biogāzi.
Nākamā gada pavasarī Getliņos sāks izmēģināt jauno BNA pārstrādes rūpnīcu, pirmo Latvijā, kas divos mēnešos pārstrādās tikpat daudz BNA, cik agrāk 15 gados.
Rūpnīcas jauda būs 125 00 tonnu BNA gadā. No šiem atkritumiem gatavos tā saucamo tehnisko kompostu. “ES tehniskais kompostu izmanto poligonu pārklāšanai, karjeru rekultivācijai, ceļu nomaļu un industriālo teritoriju labiekārtošanai un apzaļumošanai un līdzīgām vajadzībām. “Getliņi eko” patlaban veic pētījumu, lai izvērtētu iespējas izmantot saražoto kompostu dažādu tehnisko agrikultūru – ātraudzīgie kārkli u. c. – audzēšanai,” tā B. Rosicka.
Būs balsojums par Vaideres pilotprojektu
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere darbojas Eiropas Parlamentārajā aliansē pret badu un pārtikas nepietiekamību. Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, kā arī Budžeta komiteja ir apstiprinājušas viņas gatavoto pilotprojektu, kas ES budžetā paredz atvēlēt 650 000 eiro pārtikas nonākšanas atkritumos mazināšanai. Gala balsojums par šā pilotprojekta iekļaušanu nākamajā ES budžetā notiks šā gada nogalē.
I. Vaideres gatavotais pilotprojekts paredz izveidot Eiropas līmeņa forumu, kurā apvienosies vadošie eksperti – zinātnieki, ražošanas un tirdzniecības tīklu pārstāvji, NVO un lēmumu pieņēmēji –, lai apkopotu datus un izstrādātu virkni pamatotu, praktisku ierosinājumu, kā samazināt pārtikas izmešanu mājsaimniecībās un patērētāju līmenī.
“Tieši mājsaimniecības rada lielāko daļu – vairāk nekā pusi – no visiem pārtikas atkritumiem, tādēļ arī esmu izvēlējusies sākt problēmu risināt tieši šajā līmenī.
Tas, ko esmu sapratusi, runājot gan ar ekspertiem, gan iedzīvotājiem, – ir nepieciešami dažādi, uzskatāmi pieejami padomi, kā labāk organizēt savus iepirkumus, ēdienreizes un pārtikas glabāšanu tā, lai nerastos izmetami pārpalikumi,” tā I. Vaidere.
Kā šķiro Vācijā
Latvijā salīdzinājumā ar ekonomiski attīstītajām ES dalībvalstīm maksa par atkritumu apsaimniekošanu ir salīdzinoši neliela. Tiesa gan, mūsu valsts cilvēku pirktspēja arī ir būtiski mazāka. Vācijā dzīvojošā Gundega Baldvina apšauba, vai ir jātiecas pēc tādas atkritumu šķirošanas kultūras, kāda ir viņas šā brīža mītnes valstī.
“Vācieši atkritumus šķiro ļoti pedantiski. Un arīdzan ziņo par pamanītajiem līdzcilvēku pārkāpumiem.
Piemēram, kad pārtikas atkritumu konteinerā met cita veida atkritumus. Ar ziņošanu ir panākta precīza nosacījumu ievērošana. Berlīnē stikla pudeles atkritumu konteinerā darba dienās un sestdienās drīkst ievietot no pulksten septiņiem rītā līdz pulksten septiņiem vakarā.
Svētdienās stikla pudeles konteineros mest ir aizliegts. Iemesls – tas rada troksni un traucē cilvēkiem atpūsties. Cilvēki, tostarp Latvijā, nevēlas darīt nepatīkamo. Un pārtikas, iespējams, slapju atlikumu nogādāšana līdz konteineram, kas parasti notiek maisiņos, tāda varētu būt. Zinātniekiem kopā ar ražotājiem vajadzētu izveidot ērtus, lētus un dabā sadalošos traukus, iepakojumus pārtikas atkritumiem, kas šo procesu darītu patīkamāku,” tā G. Baldvina.
EKSPERTA VIEDOKLIS
Kā rīkoties, lai mazinātu pārtikas atkritumu daudzumu
Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs: “Lūk, daži padomi pirms iepirkšanās: saplāno ēdienkarti vairākām dienām uz priekšu, izskati plauktus un ledusskapi, noskaidro, kādi produkti saplānoto ēdienu gatavošanai jau ir un kādi būs jāpērk.
Izveido iepirkumu sarakstu. Saraksta izveidošana un tā ievērošana palīdz samazināt pārtikas atkritumus par 4 kg uz vienu cilvēku gadā.
Iemācies saprast “izlietot līdz” un “ieteicams līdz” norādes. “Ieteicams līdz” apzīmē produkta kvalitāti. Pēc šā datuma produktu ir droši lietot uzturā, bet garša, tekstūra vai smarža var būt nedaudz mainījusies. Šī norāde parasti ir plauktos uzglabājamai pārtikai, kas ir konservēta, kaltēta, žāvēta, sasaldēta, un svaigiem augļiem un dārzeņiem.
“Izlietot līdz” apzīmē pārtikas drošību. Pēc šā datuma produktu lietot nevajadzētu, pat ja tā smaržo vai garšo labi. Šī norāde ir ledusskapī uzglabājamai pārtikai, kas viegli bojājas, piemēram, piena produkti, gaļa, gatavie salāti.
Svarīga ir arīdzan samērīgas gatavošanas māksla un pārpalikumu izmantošanas māksla.
Piemēram, Dānijā veikts pētījums rāda, ka, samazinot šķīvja izmērus tikai par 9%, pārtikas atkritumus var samazināt par vairāk nekā 25%.
Ar pārtikas pārpalikumiem var tikpat radoši gatavot kā ar svaigi pirktu pārtiku. Atsvaidzini savītušos dārzeņus, pirms lietošanas uz dažām stundām tos paturot aukstā ūdenī! Izmanto pagatavoto dārzeņu pārpalikumus zupās, sautējumos, pudiņos, salātos, sacepumos un citus paņēmienus. Ietaupi naudu, ieviešot pārtikas pārpalikumu dienasgrāmatu. Noliec to virtuvē blakus ēdamgaldam. Iespējams, ka rezultāti pārsteigs!”
Bioloģiski noārdāmie atkritumi:
* bioloģiski noārdāmie atkritumi (BNA) – visi atkritumi, kam var veikt anaerobo vai aerobo sadalīšanu, toskait pārtikas un dārza atkritumi, kā arī papīrs un kartons;
* bioloģiski nesadalāmie atkritumi – sadzīves atkritumi, tirdzniecības atkritumi, rūpniecības, audzēšanas, kultivēšanas un selekcijas atkritumi, zvejniecības un medību atkritumi;
* radītais BNA daudzums 2019. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu palielinājies par 12%, savukārt savāktais BNA daudzums – par 20%. Kopš 2016. gada 40–57% radīto BNA sagatavo pārstrādei un reģenerācijai.
Avots : SIA “Gateway Baltic”, 2020
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
