Latvietis attīsta hokeju Ķīnā 0
Raitim Pilsētniekam pirms gada piezvanīja no Kontinentālās hokeja līgas biroja – ķīnieši gatavojas spēlēt KHL, vai varēsi viņiem palīdzēt sagatavoties sezonai? Augusta sākumā Raitis, kurš savulaik strādāja Rīgas “Dinamo” un Prāgas “Lev” menedžmentā, ieradās Pekinā, domājot, ka tas būs trīs mēnešu projekts. Šobrīd viņš Ķīnas hokejā ir līdz ausīm.
“Divas nedēļas pēc manas ierašanās notika sapulce, kurā piedalījās visi kluba “Kuņluņ Red Star” vadītāji, runāja ķīniski, un beigās asistente man iztulkoja – no šodienas tu esi sporta direktora vietnieks, atbildi par visām arēnām, organizatorisko un arī sportisko pusi. Bez jautājumiem, vai es to gribu, bez nosacījumiem. Gandrīz kā ar rīkojumu. Arī sporta direktors bija pārsteigts, ka tagad viņam būšu vietnieks,” atceras Raitis Pilsētnieks. “Projekts attīstījās ļoti strauji – pirms gada runājām par vienu KHL komandu, šobrīd ir jau desmit sporta vienības. Manā atbildībā ir Jaunatnes hokeja līgas (MHL) komanda “Kuņluņ Red Star Junior”, Ķīnas U-18 un U-20 izlase, kā arī projekts Kanādā – U-18 un U-20 komandas, kurās mēs iesaistām Kanādas ķīniešus. Izskatās, ka būs jāpārņem arī komanda Krievijas augstākajā līgā un lielā izlase. Skaitos ģenerālmenedžeris, bet drīzāk esmu ģenerāldirektors, Pekinas komandā, kura spēlē KHL, šobrīd darbojos tikai pastarpināti.”
Tātad esi viens no tiem, kam jāsagatavo Ķīnas hokejs ziemas olimpiskajām spēlēm 2022. gadā Pekinā?
Tas ir lielais mērķis, kāpēc šis projekts radās, un šobrīd esmu tajā līdz ausīm. Man mājās radinieki smejas – sūtu video no Ķīnas televīzijas, kur mani intervē par to, kā attīstīt hokeju viņu valstī. Savā ziņā tas ir kosmoss. Visu jūliju MHL komanda trenējās Rīgā un Liepājā, ieradās augstākā vadība, izrādīju viņiem, kāda mums infrastruktūra, un ķīnieši teica, ka tagad saprot, kāpēc mana darba kultūra ir tāda, kāda ir. Viņiem atveras acis, ka var darīt citādi, foršāk.
Ieradies tur, kur hokeja būtībā nebija, turklāt vēl austrumos. Bez sirmiem matiem laikam neiztikt.
Man ir sajūta, ka gada laikā esmu izdzīvojis četrus piecus gadus (nopūšas). Pirmais mēnesis bija – izturi vai neizturi, gulēju trīs četras stundas diennaktī. Pie miera devos ap pieciem no rīta, kad Latvijā manējie laidās miegā, teicām viens otram ar labu nakti. Bet jau pēc trim stundām bija jābūt augšā. Cilvēkam saki – atnes ripas, bet viņš nezina, kas tas ir. Mācīju čalīšiem, kā reklāmas pauzē jāslido laukumā un jātīra ledus. Viņiem ļoti labi atstrādāta ir copy-paste (kopēšanas) funkcija, bet nav iluzorās domāšanas, kad pašam kaut kas jāizspriež. Parādu, kā jādara, – perfekti atkārtos. Angliski nesaprot, rādu ar pirkstiem. Piecas stundas pirms pirmās spēles ledus mašīnas vadītājs kaut ko saputroja, dzirksteles pa gaisu – ar nažiem aizurbies līdz betonam… Un tā uz katra stūra. To visu kompensēja plašais vēriens un apziņa, ka esi liela sastāvdaļa lielā procesā. Latvijā Rīgas “Dinamo” velk kaut kā, bet tur ir grandiozas investīcijas. Viss notiek milzīgā tempā un apjomos, jo plāns ir turpmāko piecu gadu laikā katru gadu uz slidām uzlikt simttūkstoš bērnu. Iedomājies, kas par tirgu. Viņi nevis slēdz līgumu ar ekipējuma ražotājiem, bet nopērk rūpnīcu, un tur jau būs peļņa. Arēnas būvē. Mēs esam pārņēmuši arī Ķīnas hokeja federāciju, un tiklīdz tev ir izlases šiltīte, sponsoru nauda nav problēma. Ķīnā izlases spēlētājs nozīmē – superzvaigzne. Privātais sports kā bizness tur neeksistē, griesti ir izlase.
Daži ķīnieši, kuri spēlē lielajā KHL komandā un izlasē, Ķīnā ir kā Lebrons Džeimss ASV?
Tieši tā. Jao Mins ir Dievs, bet citu NBA spēlējošo ķīnieti, kurš atteica izlasei, iznīcināja – principā tāds neeksistē, neviens par viņu neraksta. Hokejā līdzīgi, visi grib izlasē, vecāki jebkādiem veidiem cenšas tajā iedabūt savus bērnus, un ar to ļoti bieži saskaros – aicina pusdienās, piedāvā apmaksāt atvaļinājumu jebkurā vietā. Tā tur pieņemts, nākas lauzt šo sistēmu. Atklāta piedāvājuma ņemt naudu nav bijis, bet mājieni ir ļoti skaidri. Taču es gribu šo lietu paveikt godīgi un vērienīgi. Esmu ļoti pateicīgs Visaugstajam, ka radusies iespēja strādāt Ķīnā.
