Latvietis ajūrvēdas ārsts Indijā 0
Par Ēriku es zināju jau Latvijā. Vairāki paziņas bija ciemojušies pie šī neparastā latvieša, ajūrvēdas ārsta, kurš palīdz cilvēkiem atgūt veselību pats savā klīnikā okeāna krastā Indijas dienvidu štatā Keralā. Būdams Indijā, viņu uzmeklēju arī es. Ēriks izrādījās atklāts, draudzīgs cilvēks, dziļa un interesanta personība. Sarunai ar “Latvijas Avīzi” viņš piekrita ar nosacījumu – lai tā nepārvēršas par “reklāmas materiālu”. Šādas lietas tikai “bojājot cilvēka karmu” un “atgrūžot īstos klientus”. Tā nu pēc paša Ērika lūguma intervijā nav minēts ne viņa uzvārds, ne precīza klīnikas adrese.
– Ceļotājs, kam nepieciešams iegriezties Indijas aptiekā, sastopas ar sarežģītu izvēli. Kā liecina izkārtnes, dažas piedāvā “English Medicine” jeb “angļu zāles”, citas – homeopātiskās, vēl citas – tikai ajūrvēdas zāles. Cik noprotu, tad “angļu zāles” laikam tie paši mūsu medikamenti vien ir…
– Angļi bija tie, kuri savā kolonijā Indijā ieviesa mums pierastos Rietumu pasaules medikamentus. To varētu dēvēt par ķīmisko jeb tehnoloģisko medicīnu. Taču simtiem miljoniem cilvēku Indijā ikdienā joprojām ārstējas ar metodēm, kuras Latvijā dēvējam par netradicionālo, alternatīvo medicīnu. Šeit ir senas un spēcīgas homeopātijas tradīcijas, šīs jomas speciālisti dažkārt veic īstus brīnumus. Tomēr visizplatītākā ir ajūrvēda – vairākus tūkstošus gadus sena medicīniska tradīcija un reizē filozofiska sistēma, kas balstās indiešu izpratnē par cilvēka un apkārtējās pasaules, patiesībā visa Kosmosa uzbūvi un to savstarpējo saistību.
Ajūrvēda uzskata, ka pasaule sastāv no piecām nosacītām pamatsubstancēm – gaisa, ētera, ūdens, zemes un uguns. To savienošanās noteiktās proporcijās rada trīs došas jeb cilvēka ķermeņa pamattipus, kurus senajā sanskrita valodā sauc: vata, kafa un pita. Ja vēlaties, šīs pamatsubstances varat uzskatīt par simboliem, bet to veidotās došas – par uzskatāmi atveidotiem portretiem, kas sevī ietver cilvēka ārējo izskatu, miesas uzbūvi, fizioloģiskās īpatnības, temperamentu, attieksmi pret dzīvi, līdzcilvēkiem un apkārtējo vidi. Jebkurā cilvēkā varam saskatīt visu trīs došu pazīmes, tomēr, kā likums, viena no tām dominē. Tāpat katrai došai ir savas veselības problēmas un atbilstoši ārstēšanas paņēmieni. Piemēram, izskatās, ka jūs piederat pitas tipam, ko raksturo uguns, tātad enerģija un prieks kustēties. Es nebrīnītos, ja piecus kilometrus līdz mūsu klīnikai jūs atnācāt kājām.
– Atklāti sakot, man pat neienāca prātā meklēt autorikšu.
– Šodien internetā vai speciālajā literatūrā viegli varam atrast informāciju par ajūrvēdu un atpazīt savu došas tipu. Protams, viena lieta ir ticēt vai neticēt indiešu filozofijai un reliģijai, taču nevar noliegt gadsimtu gaitā uzkrātas ajūrvēdas medicīnas zināšanas, kas turklāt neskaitāmas reizes pārbaudītas ārstnieciskā praksē.
– Tas viss skan visai neparasti, bet vēl neparastāk ir sastapt latvieti – ajūrvēdas ārstu mūžam zaļajā Keralā, Indijas okeāna krastā. Kas jūs atveda uz Indiju?
– Tad jau man jāizstāsta dzīvesstāsts! Piedzimu Kolimā, Magadanas apgabalā. Vecākus izsūtīja drīz pēc kara, viņi iepazinās jau Sibīrijā. Mamma uz Latviju pārcēlās 1972. gadā, bet es par šādu soli izšķīros tikai Gorbačova “perestroikas” laikā. Sākumā negāja viegli, it īpaši tādēļ, ka tolaik vēl slikti zināju latviešu valodu. Kaut gan biju 100% latvietis, tēvzeme sagaidīja visai atturīgi. Droši vien pie tā biju vainojams gan es pats, gan mūsu tautas mentalitāte.
Metos iekšā biznesā, dibināju pats savas firmas. Darbojos kā apsēsts, naktīs gulēju labi ja piecas stundas, līdz sasniedzu kāroto labklājību – dzīvokli, labu mašīnu un garāžu. No šodienas perspektīvas raugoties, par šiem mērķiem gribas pasmaidīt. Nav brīnums, ka piedzīvoju garīgu krīzi, kaut ko līdzīgu depresijai. Jautāju sev – vai tad tas ir viss, ko dzīvē meklēju? Un tālāk? Vēl viens dzīvoklis, dārgāka mašīna?
Sākās veselības problēmas. Ķermenis neizturēja slodzi, nervu sistēma burtiski sadega. Sekoja staigāšana no viena ārsta pie otra, braucu pie speciālistiem pat uz Maskavu. Kā bieži šādos gadījumos, sāku interesēties par alternatīvo medicīnu. Pievērsos jogai un indiešu filozofijai, līdz nonācu pie ajūrvēdas. Piecus gadus studēju teoriju, daudz apguvu, tomēr tas vēl šķita par maz. Sapratu, ka, tēlaini izsakoties, man jāsāk “dzīvot” ajūrvēdā. Pirmo reizi tās dzimtenē Indijā nokļuvu 2000. gada ziemā, turklāt tieši šeit, Keralā. Izskatās, ka mani vadīja kādi augstāki spēki. Sēdēju okeāna krastā un burtiski sajutu – šī ir mana vieta! Tad kāpēc nesavienot patīkamo ar lietderīgo? Es taču varu atstāt savus biznesus un dzīvot šeit, piepildīt bērnības sapni – kļūt par ārstu, palīdzēt cilvēkiem atgūt veselību un reizē pelnīt dienišķo maizi. Tā nu jau veselus desmit gadus dzīvoju Indijā, Keralas štatā, un strādāju savā klīnikā.
