Latvietim trūkstošais saules – D – vitamīns. Pazīmes, ka tā trūkst 0
D vitamīns organismā veidojas saules staru ietekmē, tāpēc tagad par to runā īpaši – ziema klāt, sauli izdodas ieraudzīt pavisam reti. Saules vitamīns ir ļoti svarīgs maziem bērniem, kuriem tā trūkuma dēļ attīstās kaulu deformācija jeb rahīts. D vitamīna deficīts kaitē arī pieaugušajiem. Kā to uzņemt, kad vienlaikus vērojams arī saules deficīts?
Atklāj urbanizācijas laikā
Par D vitamīna nozīmi un tā saistību ar sauli cilvēki sāka domāt industrializācijas periodā 19. gadsimtā. Tolaik ģimenes ar bērniem masveidā devās uz pilsētām, kur pieaugušie caurām dienām strādāja rūpnīcās un saulē pabija tikai dažas stundas nedēļā. Turklāt šajā laikā pieauga gaisa piesārņojums, kas neļāva saules starojumam pietiekamā daudzumā nonākt līdz cilvēka ādai. Drīz vien šādas krasas pārmaiņas sāka atspoguļoties bērnu un arī pieaugušo veselībā – jaunā paaudze arvien biežāk sāka slimot ar rahītu. Šis fenomens lika ārstiem saskatīt saistību starp saules trūkumu un veselību, kas mudināja vairāk izpētīt D vitamīna ietekmi uz organismu un aicināt ļaudis pavadīt vairāk laika ārpus telpām. Pirms tam cilvēki galvenokārt nodarbojās ar lauksaimniecību vai zvejniecību un nesaskārās ar saules trūkumu, tāpēc D vitamīns un tā deficīts nebija vērojams.
Mūsdienās dzīvesstils nav daudz mainījies no industriālā perioda laikiem – lielākā daļa attīstīto valstu iedzīvotāju pa dienu strādā telpās, bet vakaros vai brīvdienās izbauda brīvo laiku… arī lielākoties iekštelpās. Šāds režīms patiešām neļauj cilvēkiem uzņemt pietiekamu saules vitamīna daudzumu, bet atšķirībā no agrākajiem laikiem pieejamas dažādas alternatīvas D vitamīna iegūšanai.
Ko dara D vitamīns?
Par D vitamīnu klīst dažādas runas, taču nu jau, šķiet, visiem ir skaidrs, ka tas sintezējas ādā saules staru ietekmē. Būtībā tas ir hormons, kurš rodas no saules un arī no pārtikas. Saules vitamīns ir nepieciešams kauliem, jo tieši tas stimulē kalcija uzsūkšanos tievajā zarnā, veicina kaulu un zobu veidošanos, kā arī stiprina imunitāti, iesaistās šūnu darbības veicināšanā, muskuļu darbībā un palīdz mazināt iekaisumus.
Ar pārtiku uzņemtais vai ādā sintezētais D vitamīns sākotnēji ir neaktīvs – tā aktivizēšanā iesaistās nieres un aknas, kuras vitamīnu apstrādā un padara spējīgu piesaistīties kodola receptoriem, kas ir izkaisīti pa visu organismu. Tāpēc tiem, kam nieres un aknas ir bojātas, var būt D vitamīna trūkums.
Lai noteiktu šā vitamīna koncentrāciju asinīs, uzskatāmākā un objektīvākā noteikšanas metode ir asinsanalīzes. Latvijā pieejamajos asinsanalīžu mērījumos nosaka D2 un D3 vitamīnu. Analīzēs noskaidro divus vitamīna paveidus vienlaikus, mērījumi var būt neprecīzi: izmeklējumos uzrādītais D vitamīna līmenis var būt mazliet augstāks, nekā tas ir patiesībā, taču pagaidām citas metodes nav pieejamas.
Tiklīdz ir noskaidrota saules vitamīna koncentrācija asinīs, ārsts noteiks, vai un cik daudz jālieto D vitamīnu saturoši preparāti. Tagad aptiekās ir pieejami gan recepšu medikamenti, gan bezrecepšu uztura bagātinātāji kapsulu un pat spreju veidā. Citviet pasaulē, piemēram, Dānijā, praktizē arī ikmēneša injekcijas ar ļoti augstu D vitamīna koncentrāciju. Jāņem vērā, ka D vitamīnu var arī pārdozēt. Proti, no saules šo vitamīnu pārāk lielā koncentrācijā nevar iegūt, jo pats organisms kontrolē vajadzīgā daudzuma izstrādi, taču iespējams pārspīlēt ar sintētiskajiem vitamīniem. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, cik daudz D vitamīna vispār ir organismā, un pirms uztura bagātinātāju vai medikamentu lietošanas konsultēties ar ārstu par nepieciešamajām devām un lietošanas ilgumu.
Saules deficīts – globāla problēma
Aptuveni miljards pasaules iedzīvotāju sirgst ar D vitamīna trūkumu – Hārvarda universitātes pētījumā pierādīts, ka Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un pat Āfrikā saules vitamīns cilvēku asinīs mēdz nesasniegt normu.
Latvijas iedzīvotāji ir ierindojami D vitamīna trūkuma riska grupā, jo mūsu valsts atrodas tālu no ekvatora, tāpēc saule pat vasarās ir augstāk, nekā tas ir ekvatoram tuvākās valstīs. Turklāt vairāki mēneši šajos platuma grādos ir vēsi un ne pārāk saulaini.
Optimāls D vitamīna līmenis asinīs ir no 30 līdz 100 nanomoliem miligramā (nmol/ml). Latvijas pacientiem ir vidēji zemi D vitamīna rādītāji – paši augstākie ir, sākot no 50 līdz 70 nmol/ml, bet pārsvarā asinsanalīzes uzrāda ļoti zemu līmeni vai pat tādu, kas ir zem normas.
Būtībā vienīgais gadalaiks, kad varam uzņemt saules vitamīnu vajadzīgajā daudzumā dabiskā veidā, ir vasara. Bet jāņem vērā – uzkrāt D vitamīnu visam gadam nav iespējams arī vissaulainākajā vasarā: šī viela piedalās ļoti daudzos organisma procesos, un organisms to ātri iztērē. Ir cilvēki, kas spēj uzkrāt D vitamīnu līdz augstākajam līmenim un neiedzīvoties deficītā visu ziemu, taču tā notiek reti.
Pārsvarā D vitamīns ir pietiekamā daudzumā tiem, kas nodarbojas ar ūdenssporta veidiem un nevelk hidrotērpus, vai tiem, kas daudz laika pavada dārzā un staigā bez krekla. UVB spektra stari nespēj izlauzties cauri apģērbam un ierosināt vitamīna sintēzi arī tad, ja ādu klās pretapdeguma krēmi ar augstu aizsargfaktoru (SPF). Jāteic gan, ka arī ar D vitamīna medībām vasarā nevajadzētu pārāk aizrauties, jo pārmērīga atrašanās saulē var rosināt ādas vēža attīstību.
Nozīmīgs gan zīdaiņiem, gan sirmgalvjiem
D vitamīna deficīts ir ārkārtīgi bīstams bērniem kopš dzimšanas līdz piecu gadu vecumam. Saules vitamīns nodrošina kalcija uzsūkšanos organismā, kas savukārt stimulē kaulu augšanu, stiprināšanos un uztur tos veselus. Maziem bērniem kauli ir mīksti un strauji aug, tāpēc D vitamīnu mazais organisms patērē daudz lielākos apmēros nekā pieaugušajiem. Tiklīdz vitamīns ir nonācis līdz kritiski zemai robežai, samazinās arī kalcija uzsūkšanās, un bērna kauli sāk deformēties jeb attīstās rahīts.
Taču ne tikai bērniem kalcijs un D vitamīns ir vitāli svarīgas uzturvielas. To trūkums var izraisīt kaulu slimības sirmgalvjiem un sievietēm pēc menopauzes. Vecākiem cilvēkiem D vitamīna nepietiekamība var sekmēt osteoporozes attīstību, kauli var kļūt trauslāki un biežāk sāp. Savukārt sievietēm pēc menopauzes strauji krītas estrogēna līmenis, kas izmaina kaulu blīvumu, – tie var kļūt irdenāki, paaugstinās osteoporozes attīstības risks. Tāpat D vitamīns ir svarīgs grūtniecēm, jo tas iesaistās arī gaidāmā bērniņa augšanas procesos.
Arī pieaugušajiem un jauniešiem D vitamīns ir nozīmīgs, jo mazina nogurumu, uzlabo imunitāti un veicina optimālu glikozes jeb cukura līmeņa uzturēšanu asinīs. Patlaban dzirdams par pētījumiem, kas atklāj D vitamīna nozīmi, mazinot iespēju saslimt ar tādām slimībām kā diabēts, krūts, resnās zarnas un prostatas vēzis, astma, multiplā skleroze, hroniskas aknu un nieru slimības, kognitīvo funkciju traucējumi un parodontoze jeb zobu izkrišana.
Pirmā pazīme – nogurums
D vitamīna trūkumu var novērot pēc dažādiem simptomiem. Bērniem saules vitamīna trūkums var izraisīt svīstošas plaukstas vai pakausi, taču šos simptomus var piedēvēt arī citām slimībām. Savukārt pieaugušajiem D vitamīna deficīts izpaužas kā ilgstošs nogurums un miegainība, kas kādā brīdī varētu izraisīt arī depresiju. Ilgstošs nogurums var izraisīt arī nespēju koncentrēties un skaidri domāt.
Šis vitamīns ir arī nozīmīgs normālai imūnsistēmas darbībai, tā trūkums to var samazināt, tāpēc slimības un iekaisumi piezogas biežāk. Ir vairāki pētījumi, kas norāda, ka D vitamīns saistīts ar elpceļu infekcijām, piemēram, ar bronhītu, saaukstēšanos un pneimoniju. Par vitamīna deficītu var liecināt sāpes kaulos, īpaši muguras daļā, locītavās un ribās. Arī lēna brūču dzīšana var norādīt uz D vit-amīna trūkumu. Mičiganas universitātes zobārstniecības katedras pētījumā noskaidrots, ka pēc zobārstniecības operācijām visilgākais dzīšanas periods bija pacientiem ar D vitamīna trūkumu. Arī matu izkrišana var būt saistīta ar saules vitamīna deficītu. Daži no ārstiem apgalvo, ka šā vitamīna deficīts savā ziņā var saīsināt dzīves ilgumu, jo tā iespaidā var attīstīties dažādas smagas slimības, piemēram, onkoloģiskās vai kardiovaskulārās slimības.
Var uzņemt ar pārtiku
Uzņemt D vitamīnu iespējams arī ar pārtiku, piemēram, zivīm, zivju eļļu, piena produktiem, liellopa gaļu, olas dzeltenumu, sēnēm, tofu, auzām, riekstiem un pākšaugiem. Tāpat var veikalu plauktos speciāli piemeklēt tādus pārtikas produktus, kas ir bagātināti ar D vitamīnu, piemēram, brokastu pārslas, augu izcelsmes piena produkti vai jogurti. Taču jāņem vērā, ka D vitamīns ir ievērojami mazākā koncentrācijā pārtikas produktos, nekā to iespējams uzņemt ar sauli.
Lai pietiekamā daudzumā uzkrātu D vitamīnu, nav jākarsējas solārijā vai vasaras karstajās dienās jāpavada vairākas stundas pludmalē. Šādi var ātrāk iegūt ne pārāk glaimojošu iedegumu un rosināt ādas novecošanu, turklāt solārija starojums nespēj iedarbināt D vitamīna sintēzi. Tā vietā vasaras dienās vismaz 15 minūtes var pavadīt saulē bez saules aizsargkrēma. Jāņem vērā, ka D vitamīns uzsūcas no UVB stariem, kas nespēj tikt cauri stiklam – ja ceri uzkrāt vitamīnu, sēžot birojā vai mašīnā, tas neizdosies. Turklāt D vitamīns neuzsūksies tik daudz, cik gribētos, ja saulainā dienā būsiet kārtīgi apģērbusies, – lai vitamīns iekļūtu organismā, vasarā jāsauļojas peldkostīmā vai ikdienā jāvalkā kleitas, svārki vai šorti. Lieciet aiz auss – ja ārā pavadāt laiku ilgāk par 15 minūtēm, bez saules aizsargkrēma neiztikt.
Uzziņai
D vitamīna trūkst arī austrumniekiem, jo tumšādainiem cilvēkiem tas uzsūcas mazākos apmēros: tumšajā ādā ir ļoti daudz melanīna, kas pasargā ādu no saules stariem. Ja āda pati sevi sargā no saules, tā arī izvairās no D vitamīna uzņemšanas. Vēl viens aspekts ir austrumnieku apģērbs un ikdiena – dienas vidū cilvēki laiku pavada iekštelpās un vairās no karstuma, bet ārpus mājām valkā ķermeni un pat seju nosedzošus apģērbus.
Kam ir paaugstināts D vitamīna deficīta risks?
- Veciem ļaudīm. Gadiem ejot, nieres vairs nespēj tik efektīvi pārstrādāt D vitamīnu, un āda nespēj uzņemt saules starus kā jaunības gados.
- Zīdaiņiem. Mātes pienā ir salīdzinoši maz D vitamīna, un zīdaiņi lielāko daļu laika pavada iekštelpās.
- Cilvēkiem ar nieru slimībām. Mazinoties nieru funkcionālajām spējām, D vitamīna neaktīvā forma pārvēršas aktīvajā daudz mazākā koncentrācijā, nekā tas ir veselajiem.
- Cilvēkiem ar aptaukošanos. Pastāv aizdomas, ka D vitamīns nogulsnējas taukaudos un mazāk cirkulē asinsritē.
- Krona un celiakijas slimniekiem – D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tāpēc tiem, kuru gremošanas sistēma nespēj efektīvi pārstrādāt taukus, D vitamīns nespēs uzsūkties.
- Cilvēkiem ar limfomu – šī slimība skar limfātisko sistēmu, tāpēc D vitamīns pietiekamā daudzumā nenonāk līdz aknām.
- Dažādu medikamentu lietotājiem – tiem, kas ikdienā lieto zāles pret lēkmēm, HIV/AIDS, pretsēnīšu medikamentus un holesterīna līmeni mazinošas zāles, D vitamīns nespēj uzsūkties pietiekamā daudzumā.
Ievēro! Ja ziemā un vasarā lielākā daļa laika tiek pavadīts telpās vai mašīnā un tikai paretam ieraugi dienasgaismu, D vitamīna pilieni vai uztura bagātinātāji būs jālieto visu gadu. Pasaules Medicīnas Institūts ir noteicis D vitamīna dienas devas, ko mēra starptautiskajās vienībās (SV). Cilvēkiem vecumā no gada līdz 70 gadiem dienā ieteicamā D vitamīna deva ir 600 SV, bet pēc 70 gadu sliekšņa tā daudzums jāpalielina jeb jāuzņem 800 SV. Īpaši zema D vitamīna līmeņa gadījumā ārsti iesaka lietot 1000–2000 SV dienā, bet cilvēkiem, kam vitamīns kaut kādu iemeslu dēļ neuzsūcas vai ir izteikts deficīts, iesaka lietot pat 4000–10 000 SV dienā, taču to var nozīmēt tikai ārsts.
Mūsu eksperte: Dārta Miķelsone, Capital Clinic Riga ģimenes ārste
