DUNIKAS pagastā: lepnums “Lauksargi” 0
Rucavas novada Dunikas pagastā bijušā bērnudārza ēkā tagad zem viena jumta ir pagasta pārvalde, tautas nams, bērnudārzs un Sikšņu bibliotēka. Tautas namu tā vadītāja Dace Ošeniece raksturo: “Man ir sešdesmit apmeklētāju beņķi, bet skatuves nav. Visaktīvākie kultūras pasākumu apmeklētāji ir seniori, kuri iecienījuši Dunikas amatierteātra izrādes, Vecgada balles un gadskārtu svētkus. Nav ne kora, ne deju kopas – trūkst mūzikas skolotāja, jo Dunikas pagastu no visām pusēm ieskauj bedraini, neizbraucami ceļi.
No tautas nama, pārejot pāri gaitenim, nokļūsti Sikšņu bibliotēkā. Tajā ir 352 lasītāji – bibliotēku apmeklē katrs otrais pagasta iedzīvotājs. Bibliotekāre Rasma Juzupa šeit strādā 44 gadus un ar grāmatu pasauli iepazīstina jau trešo paaudzi. Vai ikvienā sarīkojumā tautas namā netiek aizmirstas arī atbilstošas grāmatas – par maizi, tēju vai ziediem. Plauktā visas “Lauku Avīzes” tematiskās avīzes, žurnāls “Praktiskais Latvietis”, “Agro Tops”, “36,6 oC” un “Planētas Noslēpumi”. Žurnālu iegādei kopumā gadā tiek tērēts tūkstotis eiro, grāmatām – 1600. Taču bibliotēku akreditētāji strikti skatās, lai žurnālu iegādei iztērētā nauda nepārsniegtu grāmatām atvēlēto. Bibliotēkas spirinās pretī, jo žurnāli ir to ikdiena, vajagot arī dzeltenos, kā citādi zināsi, kas Rīgā notiek.
“Lauksargi” Latvijas laikā bija liels veikals, padomju gados kolhoza kantoris, bet tagad vēstures skolotāja, skolas direktore un vēstures pētniece AUSMA PADALKA (attēlā) tur izvietojusi savu privāto kolekciju ar visdažādākajiem pagasta vēstures lieciniekiem. Verandā koka bufete, lādes, astoņstūru galds, tikko atsūtīta Sibīriju pārdzīvojusi stīpota muciņa blakus Sibīrijas sniegu izbridušiem zābakiem, pie sienas pieslieta metāla plāksne ar uzrakstu “pārtikas preču un valsts degvīna tirgotava”. Linu mīstīkla no 1890. gada, dēļu zāģis, meža darbarīki, slīmests, mulda baltmaizes iejaušanai, sviesta mērāmie trauciņi, ap kāju apsienamas koka slidas jeb trīčoles, ar kurām Dunikā kā jau purvainā apvidū ziemā bērni savulaik devušies uz skolu pat piecpadsmit kilometrus, atslēga no “Vecķervju” mājas, kas tagad Rīgā Brīvdabas muzejā ir Kurzemes sēta, seni fotoattēli, naudas zīmes. Adītie cimdi nofotografēti iekļuvuši Aijas Jansones grāmatā “Rucavas rakstaino adījumu mantojums”. Kāds radinieks Austrālijā izpētījis dzimtas koku un atklājis, ka Ausma Padalka te dzīvo jau desmitajā paaudzē. Kolekcija ir viņas brīvā laika mūža darbs.
