Latviete nikābā: Nepaklausīgas sievas drīkst sist 71
Līga Fātima Legzdiņa ir viena no piecām latvietēm, kas pieņēmušas islāmticību un mūsu sabiedrībā parādās tikai nikābā – musulmaņu sievietes tradicionālajā tērpā ar aizsegtu seju.
Šogad Tieslietu ministrija, izstrādājot likumprojektu “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, uzklausīja sabiedrisko organizāciju viedokļus, un musulmaņu draudzes “HALAL” iesniegtajā tekstā ietverti Līgas Fātimas argumenti pret likumprojektu. “Nikābs ir zīme tam, uz ko tiekties – patiesai garīgai iekšupvērstībai un garīgā aspekta pārākumam pār fizisko. Zīme par tiekšanos tuvoties Dievam, nevis pēc tā, kas vilina vairumu ļaužu (un tieši sieviešu gadījumā – izdaiļošanās, lai izrādītos citiem cilvēkiem, lai glaimotu savai patmīlībai un godkārei). [..]
Reliģijas pamatmācībā ir divi vadošie viedokļi par sejas aizsedzošo apģērba nēsāšanu. Pirmais Islāma zinātnieku viedoklis – tā ir obligāta prasība un, ja sieviete to nedara, tas viņai ieskaitās kā grēks. Otrais viedoklis – tas ir ieteicams. Ja viņa to nedara, tas neskaitās kā grēks, bet, ja viņa aizsedzas pilnībā, viņai tiek ieskaitīts kā labs darbs. [..] Var atklāt seju, kad nepieciešams apliecināt savu personību (robežkontrole u. c.), apmeklējot ārstu.”
Līga ir konvertīte – cilvēks, kas mainījis reliģisko piederību. Bērnībā kristīta baznīcā un klausījusies, kā vecmāmiņa lasa priekšā Bībeli, taču pusaudzes gados sākusi interesēties par citām reliģijām. Līgu saistījis islāms, sākusi mācīties arābu valodu. Ar ieganstu, ka musulmane nedrīkst precēties ar citas ticības cilvēku, Līga Fātima islāmam pievērsusi arī līgavaini, kurš šo reliģiju pieņēmis kāzu dienā. Kopš kāzām sieviete sabiedrībā valkā nikābu – seju aizsedzošo tērpu, uz kura nēsāšanu nebūt neesot uzstājis vīrs, bet sākumā pat centies atrunāt.
Sarunā ar Līgu Fātimu redakcijā viņai jautājām: Vai islāmā paredzētā daudzsievība jums ir pieņemama? Piemēram, ja jūsu vīrs izvēlētos vēl vienu sievu?
Pēc islāma likumiem vīram var būt četras sievas. Man nav bijusi reāla saskare ar daudzsievību, jo nepazīstu nevienu sievieti, kuras vīram būtu vairākas sievas. Bet Dievs labāk zina, kas cilvēkam ir piemērots un vajadzīgs.
Lasīju rakstu, ka musulmaņi varot izlasīt ieteikumus, kā par nepaklausību sievu sist tā, lai neparādās zilumi. Ko saka likumi par sievas sodīšanu?
Korānā un komentāros ir pateikts, ka vīrietis ir ģimenes galva, nosaka kārtību ģimenē un sievai ir pienākums klausīt. Par sišanu vai iepēršanu esmu lasījusi, ka sods var būt tāds, kas nenodarītu miesas bojājumus. Salauzt roku vai uzdauzīt zilumus nedrīkst. Ja tiek nodarīti miesas bojājumi, sieva var vērsties tiesā un prasīt, lai vīru soda. Ēģiptē ir tāds kociņš, ko parasti lieto zobu tīrīšanai, apmēram tik liels kā zīmulis vai mazliet resnāks. Ar to drīkst iepērt. Bet, pirms šausmināties, ka islāma valstīs vīrietim atļauts sievu sodīt, paraudzīsimies, cik vardarbības gadījumu ģimenēs ir Latvijā! Zilumi un lauztas rokas nav retums.
Bet mēs tos arī nosodām!
Taču vardarbība Latvijā pastāv. Kaut kāda regulācija ģimenē ir vajadzīga. Jebkurai organizācijai ir vadītājs, galvenais atbildīgais. Dievs nolicis, ka ģimenē tas ir vīrietis. Nopietna nepakļaušanās, izsmiekls no sievas puses ir ģimenes graušana. Vīriem teikts: “Ja baidāties no viņu nepaklausības, tad brīdiniet viņas, neguliet ar viņām kopā un sitiet.” Tie ir tā kā trīs soļi: saruna jeb brīdinājums, pēc tam – izvairīšanās, varbūt arī nerunāšana ar sievu, un sišana tikai kā pēdējais solis, lai vestu sievu pie prāta.
Mums ir ne tikai Korāns, bet arī Pravieša piemērs. Ir zināms, ka viņš nekad nesita nevienu – ne sievieti, ne bērnu, pat dzīvnieku ne.
Visu sarunu ar Līgu Fātimu lasiet “Latvijas Avīzes” 5. decembra numurā vai “LA” elektroniskajā izdevumā.
