Pirms astoņiem gadiem intervijā žurnālam “Mājas Viesis” teicāt, ka Eiropas kultūrā ir daudz simptomu, kas atklāj sabiedrības pagrimumu. Vai joprojām tā domājat? 56
Jā. Pamazām daudzas labas lietas pazūd un vietā nāk kaut kas ne tik labs. Piemēram, cilvēki dodas no laukiem uz pilsētām. Man šķiet, ka laukos cilvēks var daudz labāk dzīvot. Pilsētā ir svarīgi, lai būtu aktīva dzīve, daudz naudas un ērtības, bet tas, kas tiek zaudēts, tiecoties pēc ērtībām, manuprāt, ir daudz vērtīgāks.
Laukos naudas nebūs tik daudz, bet vai tās tik daudz ir vajadzīgs? Šeit dominējošais uzskats ir, ka sieviete ir vērtīgāka tad, ja viņa strādā algotu darbu, nevis audzina bērnus. Taču audzināt bērnus ir daudz cildenāks un vērtīgāks darbs nekā, piemēram, sēdēt birojā un rakstīt atskaites.
Vai ejat uz latviešu teātra izrādēm, piemēram, vai esat redzējusi Jaunā Rīgas teātra iestudējumu “Pakļaušanās”, kurā skarta Eiropas islamizācijas tēma un kur Daudziņa tēlotais varonis sapņo par daudzsievību?
Par “Pakļaušanos” lasīju recenzijas, neradās iespaids, ka vēlos noskatīties vai izlasīt šo romānu.
Man ir patikušas Valmieras teātra iestudētās Šekspīra lugas un arī kaut kas no Dostojevska. Bet pirms tam redzētais Rīgas teātros lielākoties raisīja vilšanos, jo tur rādītais nešķita pacilājošs, īsts un cēls, un šie darbi cilvēku nepadara labāku. Tāpēc uz teātriem eju reti.
Vai islāmā paredzētā daudzsievība jums ir pieņemama? Piemēram, ja jūsu vīrs izvēlētos vēl vienu sievu?
Pēc islāma likumiem vīram var būt četras sievas. Man nav bijusi reāla saskare ar daudzsievību, jo nepazīstu nevienu sievieti, kuras vīram būtu vairākas sievas. Bet Dievs labāk zina, kas cilvēkam ir piemērots un vajadzīgs.
