Kāpēc izvēlējāties šo reliģijas stingrāko novirzienu, kurā obligāts ir tērps ar pilnīgi aizsegtu seju un redzamas ir tikai acis? Kad parādījās ziņas par sejas aizsegšanas aizlieguma likumprojekta izstrādi un jūs televīzijā izteicāt viedokli, cilvēki komentāros rakstīja tā: “Uz katru Rietumu pasaulē dzīvojošu Fatimu, kurai nikābs ir izvēle, ir simtiem anonimizētu īpašnieciskotu sieviešu, kurām nikābs nav izvēle un kurām liegts izteikties.” Jūs mūsu sabiedrībā varat brīvi paust savu viedokli, varat runāt televīzijā, varat sniegt intervijas mums, bet tradicionālajās islāma zemēs, kur izplatīti šie seju aizsedzošie tērpi, sievietēm neviens neļautu pat izteikties par to, vai viņas vēlas staigāt nikābā vai varbūt gribētu no tā atbrīvoties. 56
Esam tuvu šā likumprojekta ieviešanai, un tad arī šeit sievietei būs liegts izvēlēties! Man un vēl kādām māsām, kas vēlas staigāt seju aizsedzošā tērpā, būs jāģērbjas tā, kā noteikusi valsts. Tad arī Latvijā tāpat kā varbūt, piemēram, Saūda Arābijā būs liegts darīt tā, kā katrs vēlas.
Katrs cilvēks pats izvēlas reliģijas praktizēšanas līmeni un to, cik daudz no savas dzīves viņš vēlas veltīt reliģijai. Es vēlos pēc iespējas vairāk kalpot Dievam un darīt visu, lai Viņam tuvotos.
Islāmticīgiem ir joma, ko varam saukt par jurisprudenci, kura pēta, kādus likumus nosaka Korāns un svētie teksti hadīsi. Sunnītu islāmā vairums likuma zinātāju ir nonākuši pie secinājuma, ka sejas aizsegšana ir vai nu obligāta, vai arī vēlama. Gribu sekot reliģijai, nevis to pielāgot savai ērtībai.
Vai latvietēm, kas pieņēmušas islāmu, nav pārāk romantizēts priekšstats par šo reliģiju? Ja viņas aizbrauktu uz valstīm, kur valda visstingrākie islāma likumi, tie ideāli sabruktu. Tur sievieti “noliktu pie vietas” – sieviete ir vīrieša īpašums, viņai ir vieta virtuvē ar bērniem utt.
Kad braucu uz Ēģipti, radinieki un draugi domāja līdzīgi – ka sabruks grāmatās lasītie priekšstati. Bet man nelikās, ka sievietes tur būtu pazemotas.
