Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima 56
Līga Fātima Legzdiņa ir viena no piecām latvietēm, kas pieņēmušas islāmticību un mūsu sabiedrībā parādās tikai nikābā – musulmaņu sievietes tradicionālajā tērpā ar aizsegtu seju. Šogad Tieslietu ministrija, izstrādājot likumprojektu “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, uzklausīja sabiedrisko organizāciju viedokļus, un musulmaņu draudzes “HALAL” iesniegtajā tekstā ietverti Līgas Fātimas argumenti pret likumprojektu (skat. fragmentu). Tas pašreiz atrodas saskaņošanas procesā ministrijās, un nākamā gada sākumā paredzēts to iesniegt Ministru kabinetā. Pēc izvērtēšanas valdībā likumprojektu iesniegs Saeimā.
Kad sabiedrībā tika apspriests Tieslietu ministrijas priekšlikums, vairāki mediji kā pretējās puses viedokļa paudēju izvēlējās Fātimu, tādējādi sabiedrībai varbūt radot priekšstatu, ka viņa pārstāv arī no musulmaņu valstīm iebraukušo vai potenciāli gaidīto sieviešu daļu. Taču kā likumprojekta anotācijā raksta biedrība “Latvijas Islāma kultūras centrs” (LIKC), gandrīz visas islāmticīgās sievietes, kuras Latvijā pašlaik nēsā šādu apģērbu ikdienā, ir latvietes. “Pēc LIKC rīcībā esošās informācijas, valstīs, no kurām pārsvarā nāk Latvijā uzņemtie bēgļi (Sīrija un Irāka), sejas aizsedzošais apģērbs nav populārs un tā prasības šo tautu kultūrā netiek izjūtami ievērotas. Līdz ar to bēgļu uzņemšana nemainīs šādu sieviešu skaitu Latvijā un tas paliks neievērojams, kā tas bijis līdz šim. Tas arī nemainīs kopējo kultūras vidi Latvijā un neradīs jaunas problēmas un draudus iedzīvotājiem un valsts struktūrām, komunicējot ar islāmticīgām sievietēm.”
Līga ir konvertīte – cilvēks, kas mainījis reliģisko piederību. Bērnībā kristīta baznīcā un klausījusies, kā vecmāmiņa lasa priekšā Bībeli, taču pusaudzes gados sākusi interesēties par citām reliģijām. Starp citu, viņas vectēvs ir slavenais Hugo Legzdiņš – Latvijas kara flotes zemūdenes “Ronis” komandieris.
Līgu saistījis islāms, sākusi mācīties arābu valodu. Ar ieganstu, ka musulmane nedrīkst precēties ar citas ticības cilvēku, Līga Fātima islāmam pievērsusi arī līgavaini, kurš šo reliģiju pieņēmis kāzu dienā. Kopš kāzām sieviete sabiedrībā valkā nikābu – seju aizsedzošo tērpu, uz kura nēsāšanu nebūt neesot uzstājis vīrs, bet sākumā pat centies atrunāt.
Tagad piecgadīgajai meitai Līga Fātima lasa priekšā Korānu, tāpat dēliņu, kuram drīz būs trīs gadi, audzinās islāmticībā. Viņa pamato, ka vecākiem ir pienākums nodot bērniem savu reliģiju, bet ko bērni paši izvēlēsies pieaugot, tas būs viņu ziņā. Uz Ziemassvētku sarīkojumu bērnudārzā meitiņa netikšot vesta. Bērns iemācīts, ka “dārziņa” maltītēs gaļa jāatstāj uz šķīvja, un gaļas zupu tāpat nedrīkst ēst. Līgas vecāki gan mājās svin Ziemassvētkus, Līgas māsa ir luterticīga, dzied baznīcas korī, bet brālis vēl esot garīgos meklējumos.
Līga Fātima ir absolvējusi LU Moderno valodu fakultāti ar maģistres grādu, prot arābu valodu, mācās par ārsti un nākamgad cer pabeigt Rīgas Stradiņa universitāti. Iegūstot ārsta grādu, viņa varēs strādāt par ārsta palīgu vai mācīties rezidentūrā. Interesējot homeopātija. Dzīvesbiedrs arī ir students, raksta disertāciju. Patlaban ģimene vairāk dzīvojot pa laukiem māsas mājās Vidzemē, iztiek no lauku saimniecībā izaudzētā, bērnu pabalstiem un vecāku piešķīrumiem.
“LA” redakcijā mēs, žurnālistes Linda Rasa un Dace Kokareviča, Līgu iztaujājām par iebildumiem pret seju aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, gan par to, kāpēc musulmaņu vīrietis drīkst sist sievu un kāpēc Līga piekrīt šariata likumiem, ka laulības pārkāpēji pelnījuši nāvessodu.
