Latviete Hārvardas medicīnas skolā pēta vēža šūnas 12
Zinātniece Doc. Dr. biol. Inese Čakstiņa – Dzērve PMNET forumā jau otro gadu organizēs Funkcionālās precīzijas medicīnas sesiju. Viņa ir izpelnījusies apbrīnu par to, ka ar iegūto Fulbraita stipendiju pētniekiem, devusies akadēmiskajā jeb radošajā atvaļinājumā uz Hārvardas medicīnas skolu ASV, lai pētītu vēža šūnas. Izrādās, ka zāles laika ziņā uz šūnām iedarbojas atšķirīgi. Iespējams, ar efektīvāku zāļu kombināciju varēs izmantot mazāku zāļu devu.
Kā zinātniece, vai redzat precīzijas medicīnas ieguvumus veselības aprūpē Latvijā?
Jāsāk ar to, ko mēs saprotam ar vārdu savienojumu “precīzijas medicīna”. Tā ir papildinājums jau esošajai medicīnas pieejai. Terapijas izvēlē ārsti izvērtē dažādu informāciju, piemēram, simptomus, klīnisko ainu, analīžu rezultātus, utt. Tomēr mēs zinām, ka ne visas zāles derēs visiem noteiktas grupas, pacientiem. Būs tādi, kuriem palīdzēs, bet būs arī tādi, kuriem nepalīdzēs. Precīzijas medicīna balstās uz padziļinātām analīzēm.
Vēsturiski tās ir pacienta genoma analīzes – skatāmies, ko varam uzzināt par pacientu jau DNS līmenī. Kādas ir izmaiņas, un vai tās var palīdzēt identificēt to, kura terapija pacientam būs visefektīvākā. Papildus DNS analīzēm var veikt arī tā saucamos funkcionālos testus jeb zāļu jutības testus. Šo jau sauc par funkcionālo precīzijas medicīnu. Lai arī nosaukums ir salīdzinoši nesens, šāda pieeja klīnikā jau tiek izmantota ļoti sen – piemēram, izvēloties, kuras antibiotikas būs visefektīvākās konkrētās infekcijas slimības terapijā.
Uzskatu, ka, jo precīzāk mēs varēsim identificēt tās pacientu grupas un apakšgrupas, kurām palīdzēs dažādas terapijas, tas būs tikai ieguvums veselības aprūpē. Nebūs jāmēģina dažādas zāles, bet varbūt pietiks ar mazāku zāļu skaitu. Ja terapija ir efektīva jau ar pirmo reizi, tas samazina pacienta laiku veselības iestādē, ietaupot arī finanses. Vienlaikus tās ir cerības uz ātrāku atveseļošanās laiku.
Ko varat pateikt par precīzijas medicīnu Latvijā? Vai saskatiet kādus šķēršļus?
Latvijā ir lieliski ārsti un jaunie speciālisti. Protams, ka ir nepieciešams runāt un izglītot visus veselības aprūpes darbiniekus un ne tikai – arī sabiedrībai ir jāskaidro gan, kas ir precīzijas medicīna, gan tas, ko tā var vai nevar izdarīt.
Potenciāls ir ļoti liels, un arī Eiropas Savienībā jau tiek izstrādātas programmas precīzijas medicīnas pieejamības stimulēšanai ne tikai lielajās EU valstīs. No zinātniskās puses, es neteiktu, ka tie ir šķēršļi, bet papildus izaicinājumi – turpināt attīstīt tehnoloģijas, vienkāršot tās, lai to varētu pielietot ne tikai vienā, bet vairākās veselības iestādēs. Te es runāju par zāļu jutības testiem, piemēram, onkoloģijā. Šādu testu izmantošana vēl ir klīnisko pētījumu stadijā. Tie notiek gan Eiropā, gan pasaulē. Lai gan, cik man zināms, Vācijā šādus testus jau piedāvā.
Šajā forumā dzirdēsim par pirmajiem rezultātiem no klīniskajiem pētījumiem, īpaši bērnu onkoloģijā. Sesijā, kuru es vadu, uzstāsies Dr. Diana Azam no Floridas universitātes ASV, kura pastāstīs par savu klīnisko pētījumu, kura rezultāti tika publicēti šogad Nature Medicine žurnālā. Uz jautājumu, vai funkcionālā precīzijas medicīna ir īstenība vai tikai fantāzija, atbildēs vēl viens runātājs manā sesijā Christian Regenbrecht no Vācijas.
Kādā pētījumā Jūs piedalījāties saistībā ar precīzijas medicīnu?
Man bija lieliska iespēja, izmantojot iegūto Fulbraita stipendiju pētniekiem, doties akadēmiskajā jeb radošajā atvaļinājumā uz ASV 2022. līdz 2023. gadam, kur es strādāju vienā no prestižākajām laboratorijām – Dana Farber vēža institūtā un Hārvardas medicīnas skolā.
Profesors Anthony Letai ir viens no funkcionālās precīzijas medicīnas onkoloģijā celmlaužiem un virzītājiem. Viņa laboratorijā ir izstrādāta metode, ar kuras palīdzību var noteikti ne tikai pacienta audzēja šūnu jutību uz dažādām zālēm, bet arī identificēt, kuru no dažādajām izdzīvošanas stratēģijām izmanto audzēja šūna.
Mans pētījums ir fundamentāls – noteicām, ka zāļu iedarbības laiks ir ļoti atšķirīgs. Ir tādas, kuras iedarbojas jau pirmajā stundā pēc pievienošanas, un ir tādas, kurām iedarbību redzam tikai pēc 6 vai 24 stundām. Gudri kombinējot zāles ar atšķirīgu iedarbību, būtu iespējams palielināt dažādu zāļu kombināciju efektu un, cerams, ar zemākām devām. Tomēr sīkāk es nevaru stāstīt, jo pētījums vēl turpinās un, joprojām sadarbojoties, strādājam pie datu un rezultātu publikācijas.
Šajā pētījumā esam iesaistīti četri cilvēki: divi zinātniskie asistenti, kuri veic eksperimentus, es, kad biju ASV, darīju to pati, bet lielākoties plānoju eksperimentus un to dizainu, analizēju un apkopoju rezultātus. Visu rezultātu apspriešanu un interpretāciju veicām kopā ar mūsu grupas vadītāju Dr. Patrick Bhola. Šobrīd kopā ar P. Bhola, apspriežam jaunākos datus, kas ir no dzīvnieku eksperimentiem. Interesanti, ka, atšķirībā no Latvijas, kur pētniekiem katru gadu obligāti ir jāpublicējas, ASV (vismaz tajā laboratorijā) šādas prasības nav – tur tiešām liek lielu uzsvaru uz publikācijas kvalitāti, datu daudzumu utt. Šis mūsu pētījums sākās 2022. gada septembrī. Ceram to pabeigt šogad decembrī un publikāciju iesniegt janvārī. Tas nozīmē, ka no 3 gadu pētījuma būs viena, bet pamatīga, publikācija. Šis projekts arī ir kā pamats daudziem citiem virzieniem, piemēram, vēža šūnu rezistences pētījumiem.
Varbūt jau piedalāties vēl kādos pētījumos, tostarp RSU?
RSU šobrīd tiek īstenots Latvijas Zinātnes padomes finansēts fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts, kurā, izmantojot funkcionālos testus, nosakām to, kā trīskārši negatīvā krūts vēža šūnas izdzīvo zema skābekļa apstākļos (hipoksijā).
Ko Jums būtu interesanti vēl papētīt saistībā ar precīzijas medicīnu?
Man pašai šajā jomā ļoti interesē ieviest zāļu jutības testus tieši uz tā saucamajiem cietajiem audzējiem, t.i. audzējiem, kas nav asins vēži. Tomēr, kā man kolēģe no Karolinskas ieteica, no sākuma jāievieš testi, un vieglākais šo testu ieviešanai ir asins audzēji. Kāpēc? Jo testu būtība ir šāda – paņemam pacienta audzēja šūnas, uzliekam uz tām zāles un atlasām tās zāles, kuras šīs šūnas iznīcinās visefektīvāk. Tomēr asinis ir vieglāk iegūstams bioloģiskais materiāls.
Kāds ir Jūsu redzējums par to, kā precīzijas medicīna nākotnē var mainīt mūsu cilvēku ikdienu, dzīvildzi un dzīves kvalitāti?
Agrīnāka un precīzāka diagnostika nākotnē samazinās viltus pozitīvo un negatīvo gadījumu skaitu, kā arī paaugstinās veiksmīgas izārstēšanās iespēju. Mēs visi labi zinām, ka daudziem audzējiem ir ļoti svarīgi, lai tos identificētu pēc iespējas agrāk. Tāpēc Latvijā ir ieviestas vairāku ļaundabīgo audzēju skrīninga programmas, kuru ietvaros pacienti var iziet valsts apmaksātas pārbaudes. Sīkāk būtu jāskatās Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā https://www.spkc.gov.lv/lv/veza-skrinings. Un jāatceras, ka primāri, tā ir arī mūsu kā pacientu atbildība, sekot līdz savam veselības stāvoklim.
Vai varat lūdzu ieskicēt savu lomu gaidāmajā PMNET forumā?
Šajā forumā jau otro gadu pēc kārtas organizēju Funkcionālās precīzijas medicīnas sesiju. Vēlos parādīt, ka ģenētiskie testi, lai arī ir svarīgi diagnostikā, tomēr pie smagiem, atkārtotu audzēju gadījumiem, var būt mazāk informatīvi. Te talkā nāk šie, tā saucamie, funkcionālie testi. Kā jau minēju, princips vienkāršs – paņemam pacienta audzēja šūnas, uzliekam uz tām dažādas zāles un nosakām, kuras būs visefektīvākās šo šūnu iznīcināšanā. Uzstāšos savas sesijas nobeigumā, pēc trīs lieliskiem runātājiem no visas pasaules (ASV, Īrija, Vācija). Pastāstīšu par to, kā plānots no zinātniskās puses ieviest funkcionālo precīzijas medicīnu. Sākumā šie testi jāievieš un jānoslīpē laboratorijā. Pateicoties manam radošajam atvaļinājumam ASV un pagājušā gada PMNET forumam, jau izveidojusies neliela grupa Eiropā, un esam kopīgi jau uzrakstījuši dažus pieteikumus Eiropas Savienības grantiem. Runāšu arī par ļoti lielo komunikācijas nozīmi ne tikai starp zinātniekiem un ārstiem, bet arī ar sabiedrību!
Iespējams, ka cilvēkiem šķiet, ka šādi forumi ir tikai zinātniekiem un ārstiem, bet aicināti ir visi interesenti! Darba valoda gan ir angļu, bet katras sesijas beigās tiek plānots laiks jautājumiem un atbildēm, kur sesijas vadītājs var pārtulkot jūsu jautājumu ekspertam un tad pārtulkot arī atbildi.
Vēl viena sabiedrības grupa, kuriem šāda foruma apmeklējums būtu noderīgs, ir studenti. Un ne tikai dabaszinātņu studenti. Šāda precīzijas medicīnas pieeja saistīta ar cilvēku datiem – šeit jau paveras plašs lauciņš arī sociālo un humanitāro zinātņu kolēģiem. Būsim priecīgi redzēt ikvienu, jo sabiedrības izglītotība ir viens no svarīgākajiem soļiem šādas pieejas ieviešanā arī Latvijā.
Raksts tapis PMNET Forums 2024 ietvaros. Foruma finansējumu piešķir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” Nr. 1.2.3.1/1/23/I/001.
PMNET Forum 2024 tiek organizēts arī ar Baltijas-Amerikas Brīvības fonda finansiālu atbalstu.
PMNET forums ir kļuvis par nozīmīgu pasākumu, pateicoties gan vietējo, gan starptautisko ekspertu ieguldījumam. Forumu organizē Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Bērnu slimnīcas fonds, Latvijas bērnu onkoloģijas fonds, Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī vairākas pacientu organizācijas, sadarbojoties ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu.
Reģistrācija, kā arī plašāka informācija par foruma programmu un runātājiem pieejama vietnē www.pmnetforum.com un, sekojot sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, izmantojot mirkļbirkas #MissionLatvia, #ESfondi, #investEU, #PMNETforum2024 un #PrecisionMedicineNetwork.
