Latviešu zinātnieki atklājuši piecus ķīmiskos savienojumus turpmākai zāļu pret SARS-CoV-2 izstrādei 8
Latviešu zinātnieki ir atklājuši piecus augsti aktīvus ķīmiskos savienojumus, kas nākotnē varētu kalpot par bāzi zāļu pret SARS-CoV-2 izstrādei, tomēr šobrīd to īpašības vēl neatbilst tādām zāļu vielām, kas ir virzāmas uz klīniskajiem pētījumiem, aģentūrai LETA atklāja Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs Kristaps Jaudzems.
Vēl pagājušā gada vasarā valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšana” tika iezīmēti kopumā desmit projekti.
Viens no šiem projektiem bija “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret Covid-19 un koronavīrusiem”, un to īsteno Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti.
Kā skaidroja šī projekta daļas, kas veltīta jaunu terapeitisko līdzekļu izstrādei, vadītājs Jaudzems, lai nokļūtu pie šāda rezultāta, pētnieki meklēja vielas, kas būtu spējīgas nogalināt tieši pašu vīrusu.
Projekta gaitā, pārbaudot septiņus miljonus komerciāli pieejamu savienojumu, tika atlasīti tikai tie, kuriem ir augstākais potenciāls.
Šie savienojumi sākotnēji tika meklēti ar datormodelēšanas palīdzību, un, kā atzīmēja Jaudzems, vēlāk uz to bāzes Organiskās sintēzes institūtā tika sintezēti jauni savienojumi, kas varētu būt vēl aktīvāki.
Patlaban aizvien turpinās šo savienojumu pētīšana, lai tos potenciāli pārvērstu zālēs, kuru mērķis ir nogalināt vīrusu, samazinot tā daudzumu organismā ļoti ātri un strauji, stāstīja Jaudzems.
Pēc viņa paustā, šāda veida medikamenti būtu visefektīvākie tieši agrīnajā slimības fāzē, savukārt vēlāk, kad organismā parādās nopietna imūnās sistēmas atbilde, šādus vīrusu iznīcinošos medikamentus varētu kombinēt ar zālēm, kas palīdz imūnajai sistēmai.
Tādējādi tiekot radītas specifiskas zāles, kas ir efektīvākas nekā pārprofilētie medikamenti, kā, piemēram, remdisivīrs vai ivermektīns.
Turklāt pēdējais nesenā pētījumā tā arī neapliecināja noderīgumu Covid-19 ārstēšanā.
“Ja šos savienojumus salīdzinātu ar medikamentiem, kas jau pastāv un tiek izmantoti Covid-19 pacientu ārstēšanai, piemēram, remdisivīru, tad šie savienojumi ir specifiski izveidoti šim vīrusam, kamēr remdisivīrs un citi pārprofilētie medikamenti ir izstrādāti citiem vīrusiem, līdz ar to efektivitāte tieši pret koronavīrusu ir zema,” skaidroja eksperts, norādot, ka pētījuma gaitā izstrādātās vielas ir daudz aktīvākas un specifiskāk orientētas pret SARS-CoV-2.
Pārprofilēto zāļu priekšrocība savukārt ir, ka tās jau ir izgājušas visas klīnisko pētījumu fāzes, kamēr Latvijas zinātnieku atklātās vielas vēl nav tikušas līdz šim posmam.
Līdz ar to patlaban Jaudzema ieskatā vēl nevar prognozēt, vai šie savienojumi varētu iziet klīniskos pētījumus.
Problēma esot arī finansējums, kas ir galvenais noteicējs tam, cik ātri zāļu vielas varētu iziet klīniskos pētījumus. Neskatoties uz to, ka Organiskās sintēzes institūtā zinātnieki atrodot daudz aktīvu savienojumu, lielākais izaicinājums vienmēr esot atrast finansējumu, kas nepieciešams, lai sāktu klīniskos pētījumus. Tas nozīmē, ka patlaban zinātnieki pilnveido atrastos savienojumus, bet klīniskie pētījumi sāksies, kad parādīsies jauni finansiālie līdzekļi.
Arī citviet pasaulē šobrīd zinātnieki strādā pie jaunu specifisku zāļu izstrādes. Piemēram, Latvijai līdzīgu pieeju izmanto vēl vismaz divas laboratorijas pasaulē – viena no tām atrodas Čehijā, bet otra – Kanādā.
Arī šīs zinātnieku grupas ir atklājušas aktīvus savienojumus, bet, kā uzskata Jaudzems, Organiskās sintēzes institūta izmantotā pieeja ir plašāka nekā Čehijas zinātnieku, kas savukārt sniedz lielāku pārliecību par radīto savienojumu efektivitāti.
