Viedokļi 23
Jēkabpils novada Dunavas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Jērāni” īpašnieks Māris Balodis: “Policijai jāstrādā naskāk un lielākiem spēkiem. Runājot par Latvijas un Lietuvas policiju sadarbību, ir sajūta, ka pa vidu ir Ķīnas mūris. Kad man nozaga traktoru, uz Lietuvu iesniegumu rakstīt braucu divas reizes, sūtīja no vienas vietas uz otru. Bet galvenais: sajūta, ka izmeklēšana reāli nenotiek, viena policija otras teritorijā darboties nevar. Un zagļi to izmanto. No sabiedrības var prasīt tikai to, lai tā ziņo, ko redz un ja ir aizdomas par zagšanu. Pašvaldībai var prasīt likt videokameras uz ceļiem – Jēkabpils novadā tagad uz vairākiem krustojumiem tās novietos. Pašvaldības policijā ieguldīt resursus neredzu jēgu: cik tad lauku novados tos vajadzēs un kas par to maksās? Jēgu redzu Valsts policijas stiprināšanā. Lai meklē, kur palicis mans februārī nozagtais “John Deere 6920”, gan tā paša mēneša laikā bebrenieša Kaspara nozagtais “Valtra M120”, kaimiņa Arta džips un kuteris, gan decembrī zasēnietim Aivaram nočieptais “Belarus 952”! (par šīm zādzībām rakstījām 4. marta “LA”. – A. D.) Un ne jau sabiedrībai jārok vaļā robežgrāvis Gārsenes pagastā, caur kurieni visa šī tehnika aizgājusi.”
Aknīstes novada Gārsenes pagasta zemnieku saimniecības “Pāvuli” īpašnieks Egons Tunķelis: “Robežgrāvis it kā uz robežas mūsu pagastā ir, bet zagļi to pēc vajadzības vajadzīgās vietās aizber, kad dodas savos sirojumos. Starp citu, arī ogotāji no Lietuvas aiztaisa grāvjus, lai tiktu mūsu mežos. Pēc februāra zādzībām policija tagad vairāk redzama, bet, izskatās, zagļi tagad atraduši citas vietas. Vēl esmu pārliecināts, ka zagļiem no Lietuvas palīdz ziņotāji no Latvijas un Lietuvas pusē ir piesedzēji – kā var gaišā laikā vest zagtu traktoru līdz pašai Kauņai un neviens to nepiefiksē? Policijai vairāk slēpti jāstrādā nopietnu organizētu zagļu virzienā un nav jānodarbojas ar iedzērušu velosipēdistu ķerstīšanu vai jāpiesienas zemnieka traktora piekabei bez numura zīmes. Ko var prasīt sabiedrībai? Pa nakti taču lauku darba cilvēkam jāguļ! Zinu, ka Aknīstes novada pašvaldības deputāti gribēja zemessardzi piesaistīt drošības situācijas uzlabošanā, bet policija iebilda, paši varot visu kontrolēt.”
Valsts policijas Zemgales reģiona (robeža ar Lietuvu 280 km) pārvaldes priekšnieks Andris Zellis: “Precīzas statistikas par noziedzību Latvijas pierobežā man nav. Varu pateikt, ka Zemgalē pagājušajā gadā nozaga 12 traktorus, no kuriem četrus atrada, šogad – trīs, no kuriem vienu atrada. Zagtās lauksaimniecības tehnikas pēdas pārsvarā ved uz Lietuvu, bet Lietuvas kolēģi stāsta, ka viņu valstī zog arī mūsu iedzīvotāji – tiesa, par traktoriem gan nav dzirdēts. Lietuvas policisti skaidro: tas tāpēc, ka latviešu zemnieku tehnikai var brīvāk piekļūt, lietuvieši vairāk rūpējas par drošību. Jautājums par policijas resursiem nav būtiskākais. Pie katra traktora policistu tāpat nenoliks. Jā, mēs palielinām patruļu skaitu pierobežā, bet vienlaikus iecirkņa inspektoriem liekam vērsties pie lauksaimniekiem, lai viņi vairāk uzmana savu tehniku, iespēju robežās to tur pie mājām vai vismaz redzamības attālumā, aprīko ar GPS, signalizācijām, pie ēkām liek videokameras. Tāpat svarīgi ir kaimiņiem savā starpā sadarboties. Ja redz aizdomīgus svešiniekus, vispirms jānofotografē, tad jāiet klāt runāt un pēc tam jāziņo policijai. Ar Lietuvas policiju mums ir ļoti laba sadarbība, rīkojam kopīgas darba sēdes, gada laikā mums ir 25 kopīgi patruļreidi pierobežā, lai zagļi redzētu, ka esam. Tiesa, juridisku lietu kārtošana aizņem laiku.”
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Lai arī Valsts policijai ir izdevies atklāt vairākus noziedzīgus nodarījumus, diemžēl mantiskās zādzības pierobežā vēl joprojām ir aktualitāte. Sadarbība ar kaimiņvalstīm noziegumu atklāšanā notiek, taču pati lietas izmeklēšana Valsts policijai bieži vien ir apgrūtināta, jo nozagtā manta atrodas citā valstī. Lai novērstu zādzības, Valsts policija strādā vairākos virzienos, bieži vien arī preventīvi, brīdinot zemniekus par pazīmēm, kas var liecināt par iespējamu “izlūkošanu”, lai vēlāk īstenotu zādzību. Esmu lūdzis Valsts policijai sagatavot informāciju par minēto noziedzīgo nodarījumu tendencēm un nepieciešamības gadījumā esmu gatavs pārrunāt aktuālos jautājumus ar Lietuvas iekšlietu ministru.”
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons: “Drošības jautājumi pierobežā vistiešākā veidā attiecas uz kaimiņvalstu tiesībsargājošo iestāžu un pierobežas pašvaldību sadarbību. Ja ir aktualizēta neatrisināma problēma, Ārlietu ministrija ir gatava iesaistīties un to pārrunāt starpvalstu attiecību līmenī.”
