Latviešu zemnieki kļūst ciešākas kooperācijas piekritēji 0
Lai gan latvieši tradicionāli nav dedzīgākie sadarbības piekritēji, tomēr daudzi saimnieki saprot, ka, daļu rūpju uzticot kopīgi veidotai organizācijai, vairāk jaudas atliek ģimenei un saimniecības pilnveidei. Sadarbības lietas lūkojam Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības (VAKS) Gulbenes filiāles vadītāja Rolanda Jansona skatījumā.
Kamēr zemnieki sākuši baudīt rudeni, graudu pieņemšanas punktā Gulbenes pievārtē darbs nav apstājies. Stāstījumu turpina VAKS jaunākās filiāles vadītājs Rolands Jansons.
– Šajā punktā pieņemta tikai otrā raža, un salīdzinājumā ar pērngadu, kad izveidota filiāle, šogad atvests divreiz vairāk graudu. Tas bija iespējams, pateicoties vasarā renovētajam angāram un apkaimes zemnieku atsaucībai. No piegādātajām 15 000 t uz vietas palikusi vien neliela daļa kviešu un miežu. Pārējais nonācis apritē. Tagad laiks turpināt uzņēmuma attīstību.
Jaunais cēliens
Viss notiek Beļavas pagastā, 4,2 ha platībā, pamestā vietā, kur iepriekš bijusi kolhoza kalte un gateris. Pirmajā oktobrī darbu Gulbenes filiālē sākuši celtnieki no Jelgavas. Jau 18. oktobrī redzējām topošās būves nulles cikla būtiskākās aprises. Vasarā, vērtējot četrus konkursam pieteikušos uzņēmumus, VAKS valde izšķīrās par SIA “Mītavas Celtnieks”. Rolands komentē:
– Latvija ir maza, cits citu zina. Pārliecināja atsauksmes gan par “Mītavas Celtnieka” darbiniekiem, gan iekārtām, kā arī saprātīgās cenas. Nepilna mēneša laikā redzam, ka darbs rit ātri un kvalitatīvi. Zviedru uzņēmuma “Tornum” ražoto kalti uzstādīs tā oficiālais pārstāvis Latvijā SIA “Terra Holding”. Darbus paredzēts pabeigt līdz vasaras sākumam, lai būtu iespējams pārbaudīt padarītā kvalitāti.
Šāds graudu pirmsapstrādes un uzglabāšanas komplekss paredzēts 7000 m3 graudu un rapša uzglabāšanai, tā kaltēšanas jauda optimālos apstākļos ir 45 t/ h. Projektu, kas ļaus filiālei pieņemt 100 t graudu stundā, ar 50 % līdzfinansējumu atbalsta ELFLA. Līdzīgas jaudas kalti uzcelšot arī Varakļānos. Sākumā dibināta kā Vidzemes kooperatīvā sabiedrība, tās darbība iestiepusies arī Latgalē.
Līdz ar kolhozu likvidēšanos panīkusī putnkopība tur negatīvi ietekmējusi arī graudu audzēšanu. Tai uzticīgie latgalieši ražu veduši galvenokārt uz Valmieru, kur dislocēta VAKS ar nepieciešamo infrastruktūru. Tās jauda ik gadu palielinās proporcionāli jaunpienākušo saimniecību skaitam.
Līdz ar graudu pieņemšanas punkta izveidi Varakļānos tās puses zemkopji sasparojušies. Aizvadītajā periodā graudaugu platības strauji palielinājušās un, protams, auguši arī saimniecību ieņēmumi. Nu radusies nepieciešamība palielināt kaltēšanas jaudas… Pieņemoties kopīgā spēkā, kļuvis iespējams attīstīt arī filiāles un tā īstenot savu filozofiju: būt tuvāk ražotājiem, lai taupītu viņu laiku un resursus. Pašsaprotami, ka izaugsme veicina arī jaunas darbavietas. Gulbenē pastāvīgi strādā divi darbinieki, kuriem ražas sezonā pievienojas agronoms un divi laboranti, uz vietas veicot analīzes graudu kvalitātes noteikšanai. Nākamajā sezonā vajadzēs arī kaltes operatorus…
Iegūst visi
Gulbenes filiāle sekmējusi VAKS jauno biedru krasu pieaugumu. Jauno atbalsta struktūru aktīvi izmanto arī Alūksnes un Balvu puses zemkopji. Nepieciešamie pakalpojumi kļuvuši pieejamāki un operatīvāki. Tepat var tikt pie sēklas materiāla, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, agronoma konsultācijām un graudu kvalitātes pārbaudēm, nemaz nerunājot par ražas uzglabāšanu un nonākšanu tirgū. Graudu audzētājiem dzīve stabilizējusies, jo kooperatīvā sabiedrība ražu var pārdot lielākās partijās, tātad mazāk kreņķu par cenu svārstībām. Kamēr Valmierā zemnieki ražas laikā gaidījuši rindās uz graudu nodošanu, Gulbenes pusē viss ritējis bez sastrēgumiem. Tas nozīmē, ka tur spētu pieņemt un veikt pirmapstrādi lielākam graudu apjomam. Uz jautājumu, vai šī apkārtne ir graudaugiem labvēlīga, Rolands teic:
– Vietējie savu apvidu līdzenāka reljefa un auglīgākas zemes dēļ dēvē par Vidzemes Zemgali. Tāpēc zemkopji izvēršas, audzējot visu veidu graudus, bet visvairāk tomēr kviešus. Šis ir zemnieku kopīpašums, mēs esam tikai darbinieki, kuriem jāizpilda biedru kopsapulces lēmumi. Kopīgi saimniekojot, veidojas uzkrājumi, kurus ieguldīt kooperatīvās sabiedrības attīstībā, kā arī veikt piemaksas biedriem par viņu izaudzēto un piegādāto ražu. Šāda prakse cilvēkus motivē kļūt par kooperatīva biedriem – līdzīpašniekiem.
Bet kā Rolands pats, vai enerģiskais struktūrvienības vadītājs neilgojas pēc sava stūrīša zemes? Visu savu 35 gadus garo dzīvi viņš sevi uzskata par lauksaimnieku. Laukos dzimis, mācījies Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā. Darba pieredzi guvis divās lielās saimniecībās Zemgalē un Vidzemē, kur viņam uzticēta gan saimnieciskā vadība, gan kalšu būvniecības pārraudzība. Atbildība un darbs ar cilvēkiem mudinājis pievērsties cilvēku resursu vadības studijām Rīgas Tehniskajā universitātē. Ar augstskolas diplomu viņam aizsācies jauns dzīves loks Gulbenes novada Beļavas pagastā.
– Man šeit patīk: skaista vide un interesants darbs. Protams, ir sapnis pašam kļūt par zemnieku. Uzņēmības būtu, bet nav zemes, kur strādāt. Visefektīvāk saimniekot un attīstīties iespējams lielās platībās, taču jāsāk ar mazumiņu! Kamēr uz to tiecos, mana galvenā rūpe ir šīs filiāles izaugsme.
UZZIŅA • ANO 2012. gadu izsludinājusi par Starptautisko Kooperatīvu gadu, uzsvaru liekot uz kooperācijas lomu lauksaimniecībā. • Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija apvieno 57 kooperatīvās sabiedrības, kas darbojas dažādās ražošanas jomās. Viskuplāk pārstāvētas piena un graudu ražotāju organizācijas. • Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība, kas izveidota 1999. gadā, ir viena no pirmajām un valstī lielākajām graudu audzētājus apvienojošām organizācijām. • Filiāles: Varakļānos (no 2006. g.) un Gulbenē (no 2011. g.). • Biedru skaits – 310 zemnieku saimniecības. |
