Par simts mazuļiem vairāk 0
Profesore Dace Rezeberga jauno māmiņu veselību vērtē neviennozīmīgi. “Lielākā daļa sieviešu rūpējas par savu veselību, pievēršas veselīgam dzīvesveidam, plāno grūtniecību un cenšas novērst visus iespējamos riskus tās norisē un augļa attīstībā. Diemžēl mātes mirstības konfidenciālā analīze liecina, ka daļa sieviešu, kas slimo ar cukura diabētu, epilepsiju, bronhiālo astmu un citām hroniskām slimībām, pirms grūtniecības iestāšanās tās ļoti slikti kontrolē, kas šos riskus ievērojami palielina. Sievietes no sociāli nelabvēlīgiem sabiedrības slāņiem bieži vien nerūpējas par savu un jaundzimušā veselību, neatsakoties no kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas, tā apdraudot savu un sava bērna veselību gan grūtniecības laikā, gan turpmākajā dzīvē,” viņa saka.
Mūsdienās pastiprināta uzmanība tiek pievērsta iespējām ierobežot tādas neinfekcijas slimības kā aptaukošanās, 2. tipa cukura diabēts, hipertensija, dažu lokalizāciju ļaundabīgie audzēji, kam pamati tiek ielikti jau grūtniecības laikā. “Ja grūtniece ēd neracionāli, nesabalansēti, ja viņai jau pirms grūtniecības ir liekais svars un ja viņa tās laikā pieņemas vairāk par 10 – 16 kilogramiem, ar katru lieko kilogramu pieaug risks, ka bērns jau grūtniecības laikā tiks ieprogrammēts nepareizai uzturvielu uzņemšanai, izmainītai sāta sajūtai un dzīves laikā viņam būs nosliece uz aptaukošanos,” brīdina ārste. Tādēļ pērn tika izstrādātas vadlīnijas grūtnieču aprūpes sniedzējiem ar uztura rekomendācijām un ieteikumiem vitamīnu un minerālvielu lietošanai grūtniecības laikā.
Viens no sabiedrības veselības rādītājiem ir mātes un jaundzimušā mirstība. Vai Latvijā tā samazinās? “Nē, tāda tendence diemžēl nav vērojama,” teic ārste. Pēdējos trīs gados grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā mirušas 20 sievietes, no tām 11 ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ, turklāt astoņas no viņām nebija stājušās grūtniecības uzskaitē. Labā ziņa ir tā, ka neaprūpēto grūtnieču skaits ar katru gadu samazinās. Piemēram, 2015. gadā pie ārsta nebija vērsušās tikai 8,5% grūtnieču (salīdzinājumam 2011. gadā – 27,4%), bet 91% sieviešu to bija izdarījušas jau līdz 12. grūtniecības nedēļai.
Arī dzimstība pērn palielinājusies par 100 jaundzimušajiem (2015. gadā – ap 21 800 jaundzimušo). Pateicoties valsts apmaksātai neauglības ārstēšanas programmai, sešos gados notikušas jau 790 dzemdības, bet šogad par valsts budžeta līdzekļiem plānots veikt 627 medicīniskās apaugļošanas procedūras. Taču Dace Rezeberga norāda, ka, neskatoties uz to, tuvākajā laikā Latvija nonāks demogrāfiskajā “bedrē”, jo nav tik daudz sieviešu reproduktīvajā vecumā, lai dzimstība valstī pārsniegtu mirstību, arī nākotnē uz jaundzimušo bumu īpaši nav ko cerēt.
